pirmdiena, 2016. gada 11. jūlijs

Kihnu. Daba un Ainava.

Kihnu ir viena no Igaunijas vairāk kā 1500 salām, septītā lielākā. Uz šo salu ierodas tūristi no visas pasaules. Kā jau noslēgtai videi, kuras vēsture, vadoties pēc arheoloģiskajiem atradumiem, mērāma jau 3000 gadu garumā,  tai ir sava īpašā dzīve, tradīcijas un smeķis.

Kopā ar Katlakalna folkloras kopu Rāmupe piedalījos Kihnu jūras svētkos. Ar līdzpaņemtajām dziesmām un dančiem uzstājāmies sestdien, bet salas dabu, kultūru un ēdienus baudījām trīs dienu garumā.

Ieraksts par Kihnu trīs daļās - Kultūra un Rokdarbi,  Mere Pidu, Daba un Ainava.

Braucot ar prāmi, nonāksiet šajā -  lielākajā - no četrām salas ostām. Pārējās trīs ostas lieto mazie kuģīši un zvejas laivas.


Sala kādreiz esot bijusi bez kokiem - vien smilgu klāta. Vairums tagadējo priežu ir stādītas, ap simt gadu vecas un krietni aiztur pāri ejošos vējus.


Kihnu salas augu valsts pamatā ļoti līdzīga Latvijā redzamajai piejūras ainavai - priedes, dažādas sūnas, nārbuļi. Brīnišķīgas ir spēcīgi smaržojošas, madaru un dažādu citu dzeltenos toņos ziedošu augu pļavas. 



Ingrīda pļavā salasījusi gardu sprādzeņu pušķi.


Augsne it visur ir izteikti smilšaina. Daudziem pie mājām ir dārziņi ar kartupeļiem, kāpostiem, cūku pupām. Uz salas pastāvīgi dzīvojot ap 500 cilvēku.



Uz salas tiek turēti liellopi, pa salu vietvietām redzami nožogojumi, lai visu dzīvošana uz salas būtu draudzīga. Salas likumsakarīga īpatnība ir tā, ka vidū atrodas lauki, tīrumi; tuvāk ūdeņiem - mājas. 

Šeit, pa jūru braucot, šķietami redzama milzu izmēra pludmale, bet patiesībā aiz nožogojuma ganās lopi. Īstas jūras govis.


Lielākais dzīvnieks uz salas esot lapsa. Kādreiz uzrodas kāds jenotsuns. Dažreiz atpeld pa mežacūkai. Eži kādu laiku neesot manīti. Bet ir pietiekami daudz kolorado vaboļu.

Salas vienā galā aug izteikti daudz kadiķu, bet kopumā tie sastopami visā salas teritorijā.



Skati no bākas Zviedru ciemā.





Pastaigas laikā pār mums pārlidoja visai iespaidīga izmēra, ērglim līdzīgs putns. Ap Kihnu ir daudz mazu salu un daudzas no tām apdzīvo vienīgi jūras putni, kuru olas, starp citu, tiekot lietotas pārtikā.


Visā salā ir daudz akmeņu - gar jūras krastu un citur ainavā, augsnē, nožogojumos un norobežojumos, celtniecībā - ne velti tos kādreiz pārdeva ārpus salas - arī uz Latviju.








Lasi un skaties arī:


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru