svētdiena, 2016. gada 24. jūlijs

Jūlīte + Fricis

Mūsu desmit vistu saime pēc ziemošanas tika pārdalīta uz pusēm. Tad, lai abās mājās putnu pulks būtu kuplāks, tika iegādātas citas, jaunas vistiņas, kuras drīz vien sarada ar pieaugušajām un jau pirms Jāņiem sāka dēt. Kāda no jaunajām raibītēm drīz pēc tam sadomāja perēt un, tā kā viss notika jūlijā - tika pie vārda Jūlīte.

Gan jau kāds atceras - rudenī stāstīju par pagājušā gada īpašo cāli Frici. Putns bezgala interesants - ar neparastu ierašanās stāstu, kas vēlāk kļuva vēl pārsteidzošāks. 
Fricis ziemoja pie mammas un ar katru dienu kļuva citādāks. Dējamā kastē sēdēja arvien, tomēr sāka biežāk dziedāt neparastā balsī. Uz pavasara pusi tam intensīvi sāka augt pieši, sekste un kuplāka aste. Arvien vairāk mūsu lielā vista sāka līdzināties gailim. Un dziesma arvien skaļāka un vīrišķīgāka. Fricis, kas ļoti bija pieradis pie cilvēka klātbūtnes, kļuva par mājas sargu, kas, gluži kā uzticīgs suns, staigāja pakaļ saimiekam un kad vien varēja, šmauca istabā. Pie darbiem šis stāvēja klāt un tuvu klāt stāvot, cieši vēroja kā urbjams, kaļams un griežams. Un pa laikam pazuda - izrādās, bija izveidojis sev jauku, saules apspīdētu dobumu - ligzdiņu, kurā siltās dienās purpinādamas gulēja.
Ikvienam mājas viesim, vismaz sastopoties pirmo reizi, radīja izbrīnu, jo no mašīnas izkāpt nevarēja - Fricis izpleš spārnus, sit tos pret zemi, pats klakšķina un grozās kā tītars un dažam labam pat tika tas gods - knābiens kājā. Daži gailim brīdinoši noteica, ka šitādam sargam alga būs paša zupa! 
Tādi joki ar Frici. Šobrīd Fricis ir deviņu vistu vīrs, dējamā kastē nu vairs nesēž, skaļi dzied un pa pagalmu vairs nestaigā, jo gana plašajā vistu mājā ir daudz darba. Un ir skaidrs, ka kļūstot par vīru, beidzot atradis savu būtību!

Tā nu pieminētās Jūlītes perējamā vietā ielikām 11 olas, kurās būtu jābūt Friča bērniem. Divas dienas pirms laika, aizejot apraudzīt vistu - dzirdu, ka kastē kaut kas pīkst. Nocēlu vistiņu, lai paskatītos - dažām olām ir caurumiņi! Process bija sācies.


Kad jau bija izšķīlušies četri cālīši, konstatējām, ka trūkst divu olu. Parasti vistai perēšanai liek 10-12 olas. Mūsējā ir jauna, ne tik drukna, likām vienpadsmit. Acīmredzot, viņa pati noteica savu limitu un divas šo trīs nedēļu laikā nemanāmi notiesāja.
Tagad mūsmājās ir seši pūkaini kamolīši.





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru