trešdiena, 2016. gada 20. jūlijs

Jūlijs Vidzemes pusē. Līgatne un Cēsis

Patiess prieks un gods saņemt aicinājumu uz kopīgu pasākumu. Un kurš gan cits to varētu izdomāt, ja ne vienmēr smaidīgā un enerģiskā Velga no Jaunpils amatu mājas? - sapulcējusi darbīgos un aktīvos biedrības Dzīpars rokdarbniekus un audējas. Otrdienas rītā pēc Martas sastādīta objektu apskates plāna dodamies Vidzemes virzienā.
Pirmais apskates objekts ir Līgatnes papīrfabrikas ciemats. Par to esmu stāstījusi šeit - Vietas Latvijā. Līgatnes papīrfabrikas ciemats
Šoreiz viss ir citādāk - gide, maršruts, kompānija - vietu aplūkojam no cita skatu punkta un uzzinam arī vēl nezināmas lietas.

Līgatnes strādnieku mājas.

Gleznojums kultūras centrā. Tas kara laikā nopostīts, bet vēlāk, brīvprātīgi, strādājot Līgatnes papīrfabrikas strādniekiem, celts no jauna.


Viesojamies Līgatnes amatu mājā pie Dainas Klints. Šeit, kā jau radošā vietā, vienmēr ir kas jauns - piemēram, adīti, rakstaini cimdi no pašu krāsotām dzijām


un vairāki interesanti darbi, kuros izmantoti jau vismaz vienu dzīvi dzīvojušas lietas. Šeit redzam palagu galdautiņu un dušas paklājiņu no maizes maisiņiem.



Tālāk seko Cēsis - Vendene - senā krustnešu pils. Ar akmeņiem biezajos mūros, plašu iekšpagalmu.











Ar lukuriem rokās, pa šauru eju kāpjam rietumu tornī, Šeit dzīvoja ordeņa mestrs. 



Šī dzīvojamā telpa bijusi visai grezna - griesti tumši zilā krāsā ar zeltītām zvaigznēm, pie sienām gleznojumi. 

Grīdai bijusi māla flīžu grīda, turklāt - apsildāma. Īpašās vietās grīdā bērtas karstas ogles, tad šīs vietas cieši aizvērtas. Tādā veidā starp flīzēm esošajām, īpašajām spraugām plūstošais siltums apsildījis visu grīdu.

  
Ordeņa brāļus, kuri bija sagrēkojuši, lika cietumā. No mūsu grupas bija tikai trīs drosmīgie, kuri nokāpa astoņus metrus dziļajā, aukstajā cellē, kuras centrā iespīd vien neliels, zilgans gaismas stars. Man pietika ar pāris minūtēm ar ieslēgtu gaismu un desmit sekundes ar izslēgtu - nespēju iztēloties dienu, nedēļu vai ilgāku laiku, ko šeit kāds spētu pavadīt un izdzīvot.
Tika minēts, ka lielākais noziegums bijis bēgšana no karadienesta. Nopietns noziegums bijis sakars ar sievieti, turpretī par sakaru ar vīrieti pārkāpējs ticis cietumā uz mūžu - pieņemu, ka tas šādā ieslodzījuma vietā nav bijis visai ilgs.


Gides stāstījumā minētie notikumi par pilī dzīvojošo ordeņa brāļu sadzīves lietām brīžam vedināja iztēloties visai skaudru dzīves ainu tajā tālajā laikā - par tikumiem, sociālo stāvokli, ikdienas režīmu ar lūgsnām, ēšanu un citām ikdienas vajadzībām un iespējām.

Pie nesen atrastā altārgalda. Tajā redzami septiņi krusti - katrai stundas lūgšanai viens. Pēc vēstures avotiem zināms, ka šādi altārgaldi bijuši trīs.




Lekns un bagātīgs ir viduslaiku dārzs, kurā saimnieko laipns dārznieks.



Pupas, kliņģerītes, baziliks, gurķi, sīpoli, pastinaki, fenhelis, nātres un burkāni bija tā laika ēdienkartes pamatā.








Čabers, garšaugs, kas mums labāk pazīstams kā pupumētra.



Pilī var sastapt amatniekus - darbojas rotkalis un blakus telpā - notiek kaula lietu darināšana.
Kā stāstīja viens no amatniekiem, tā laika mītiskie dzīvnieki bijuši lāči un bebri, jo tieši šajos dzīvniekos tika saskatīta lielākā līdzība ar cilvēku. Lai gūtu papildus spēku, rotām un priekšmetiem izmantoja šo dzīvnieku kaulus, ādu, nagus.
Kaula adatas. Lieliskas viena pinuma adatas darinājumiem. Kā redzams attēlā, arī nelieli celu dēlīši darināti no kaula.
 Darbgalds.


Patreiz top kaula ķemmīte.


Cēsu Vecpilsētā apskatāmas senās koka ēkas ar interesantām detaļām,


baznīca un arī interesantas mūsdienu atpūtas vietas.

Brauciena nākamais pieturas punkts ir Šūpoļu parks Ķeipenes Zušos. Par to un citām vietām citā ierakstā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru