trešdiena, 2016. gada 17. februāris

Vasara sarmotas zāles rītā

Saule vakardien īpaši kaitināja un vilināja. Gan tos, kuriem vienkārši gribētos siltākas dienas un pavasara taureņus, gan tos, kuriem ir dārzs. Vismaz man kļūst arvien mazāk pacietības - līdz varēs iecirst nagus zemē!
Šorīt ir - 8 grādi, tomēt pozitīvi domājot - tā sarmotā zāle ir vien stipras salnas skarta! :)

Turpinu gaidīt pavasari, jo kur gan tas liksies?!  - tikmēr pārskatīju iepriekšējās vasaras bildes ar dažām patīkamām lietām.
Mūsu dārzu viendien apciemoja pupuķis. Līdz šim to nekad nebiju redzējusi, vien atceros daudzreiz vecāsmammas pieminētu. Skaistulis bija visai drošs, nebaidījās forografēties un apciemoja mūs pāris nedēļu garumā vai katru dienu. Tas, vai šeit atrada ko piemērotu, gan nav zināms.





Tā sanācis, ka manā dārzā ir sešu veidu margrietiņas, tāpēc cauru vasaru kādā stūrī vienmēr zied lielākas vai mazākas.


Ar saviem ziediem iepriecināja arī lavandas. Šī, trīsgadīgā, aug smilšu gultā pie siltumnīcas, turklāt - ziemeļu pusē un visai čakli laistīta, kas lavandai visdrīzāk nebūtu labākais, bet šī ir apmierināta.



Vasaras beigās iegūstu krietnu pušķi lavandu ziedu - smaržu maisiņiem un lietošanai virtuvē - kā mūsmājās smejas - ziepju cepumiem.


Liels prieks par meža melleņu ražu - pietika gan saldēšanai, kompotam un ievārījumam, gan tējai.



2 komentāri:

  1. Ciks skaists tas pupuķis. Un arī viss, kas redzams Tavā dārziņā! Lai šogad arī prieks un bauda no darbošanās tajā.

    AtbildētDzēst
  2. Paldies!
    Augusta beigas, septembra sākums bija īsts pupuķu laiks. Līdz šim nebiju to redzējusi, bet te - pašas dārzā vai ik dienas un tad arī citā vietā meža malā. Skaists! Īsts mūsu dabas dārgums un eksotika. Īpašs jo vairāk, kad paceļ cekuliņu!
    Mans tētis joprojām to nav redzējis. Tāds retums un brīnums. Kā zelta aunāda! :)

    AtbildētDzēst