pirmdiena, 2016. gada 22. februāris

Nedēļas nogales rokdarbu prieks

Darbojoties dažādās interešu grupās, mēdz gadīties, ka apmeklējamie pasākumi kādā dienā ir vairāk kā iespējams tajos piedalīties un tad nākas bezmaz vilkt sērkociņu. 

Tā man nācās rīkoties februāra sākumā, lai šajā nedēļas nogalē austu jostu un izšūtu tā vietā, lai kopā ar folkloras kopu maskotos Madonā. Mēģinājumi gāja pilnā sparā, maska gatava, tomēr nespēju atteikties no piedāvājuma piedalīties meistarklasē par jostu darināšanu. Un nedēļas sākumā otrs piedāvājums par balto darbu izšūšanu. Divas dienas rokdarbu prieka kopā ar zinošiem meistariem!

Un redz, kā domas materializējas - vēl pavisam nesen ierakstā par celainēm minēju, ka kaut kad biju iecerējusi veidot Lielvārdes jostu un arī šobrīd nejūtos gatava, lai ķertos klāt šim nopietnajam darbam. Bet pagājušas vien pāris nedēļas un, atsaucoties aicinājumam piedalīties - pabiju Dobeles amatu mājā, redzēju, uzzināju un esmu iedvesmota,


kaut sanāca tā, ka nedabūju ne pieķerties jostas darināšanai.

Celoto jostu paraugu deķītis. Ārkārtīgi smalkiem diegiem darināts.


Svētdienā enerģiskās balto darbu pārzinātājas Antras pavadībā Jaunpils amatu mājā šuvām caurās vīles uz lielākiem un mazākiem auduma gabaliem un priecājāmies par iespēju atjaunot aizmirstās prasmes, uzzināt ko jaunu

un kaldināt nākotnes plānus.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru