pirmdiena, 2015. gada 12. oktobris

Dvēseļu pilna migla

Pēc Miķeļiem sākas Veļu laiks. Vakari top garāki, tumšāki, mūsos krājas domas par padarīto un nepadarīto, par garīgo sevī un ap mums. Un nesaraujamā saitē ar mums dzīvo mūsu senči, kurus latvieši sauc par Veļiem.
Atmiņas par priekštečiem var būt dažādas, tomēr laikam visbiežāk, tīri dabiski - tās ir gaišas, tīras. Un - pat ja kādreiz tās tādas nav, mēs tās pilveidojam - ar joku, ar pastāstu, vienkārši noslēpumainu acu skatu. Un vēl mums palīdz šis rudens laiks. Migla. Tā pati par sevi raisa iztēli un pārdomas, uzbur tēlus.
Migla... Tāda kā šorīt...



Vai sajutāt tās burvību? Pilna dvēseļu... 



2 komentāri:

  1. Jā, es jā. Līdz asarām sajūtu. :)

    AtbildētDzēst
  2. ...nu es gandrīz par to pašu tikko savā blogā :) Pasakaini, skaisti, dvēseliski! Rudens...

    AtbildētDzēst