pirmdiena, 2015. gada 2. februāris

Tikt vecā mājā


Kā jau tas bieži gadās, nezinot pat, kādos ceļos ejot - internetā uzgāju kādu neparastu zviedru blogu.
Kad atvēru šo rakstu - http://blogg.skonahem.com/blomsterverkstad/2014/03/10/overgivna-hus/,
tas šķita jo īpašs, jo bieži vien šādā haosā

http://blogg.skonahem.com/blomsterverkstad/2014/03/10/overgivna-hus/

 - kur pilns vecu lietu, starp kaudzēm nevajadzīgu lietu, atrodamas īstas pērles. Pērle vien tad, ja nonāk īstajās rokās - citiem tas ir tikai dedzināmais materiāls un šķietama negatīvu enerģiju krātuve. Par šo man izveidojusies sava teorija - lai cik kāda lieta būtu vilinoša, to īsto var sajust. Tas pat nav izskaidrojams.

Dažreiz jau, protams, kāds pagroza pie deniniem un nobrīnās - kā var priecāties par putekļu noklātu krāmu? Bet, piemēram, man patīk tādas lietas - ar stāstu pagātnē un ar to, ko es savām rokām pielieku klāt, dodot jaunu iespēju būt noderīgam. Un otrs prieks ir vēlreiz redzēt šīs skeptiķu sejas, kad krāms ir atdzimis!

Pēc šāda ieguvuma kāds stūris mājā gan ir piekrauts līdz augšai, tomēr - pilna galva idejām un prieks darboties ilgam laikam. Turklāt, kamēr savāc visus izejmateriālus, sākotnējā ideja reizēm pagaist un vietā nāk kas cits. Vēl trakāk ir tad, ja visas idejas ir labas - ir dzinulis iegūt ko līdzīgu un realizēt visu!

Un nekas jau nenotiek nejauši. Patiešām. Pāris nedēļas pēc minētā raksta izlasīšanas arī es tiku šādā - tikko nopirktā - vecā mājā un ieguvu tās dārgumus. 
Nu kas var būt skaistāks, kā atrast šādus mazu atslēgu saišķus 

 

- tās pārtaps burvīgās eglīšu rotās un vēl kādā neparastā bildē pie sienas.

Vai atrast burku ar pogām un no vadiņiem pītu groziņu, kurš vēlāk kļūst par mīļāko groziņu iešanai pēc olām!

Vairākas lampas un dažādas pudeles un burkas - arī tas viss reiz pārtaps skaistās lietās. 
Bet galvenais - maizes abras



un gājēju skapji. Tajos pat zābaki, kurpes, cepure un pāris mēteļu bija saglabājušies.
Par vienu no tiem jau esmu stāstījusi - par skapi ar kaķeni.

Tādu māju, klēšu, garāžu, bēniņu un šķunīšu tīrīšanu var pielīdzināt atkritumu šķirošanai mūzikas pavadījumā.
Vienmēr labprāt piedalos!

Nākamajā ierakstā  sērijā par otru dzīvi - par vienu no iegūtajām lampām.

1 komentārs:

  1. Ak dies cik brīnišķīgi! Skatos un siekalu tecinu. Man jau ar tīk šis vecās, labās bagātības.

    AtbildētDzēst