ceturtdiena, 2015. gada 26. februāris

Apaļš mozaīkas spogulis


“Spogulīt, spogulīt, saki man tā: kura ir visskaistākā?” - kurš gan nezin šo jautājumu no paskas?  Tas šķiet teju mūžību sens!
Spogulis arvien tiek uzskatīts par mistisku priekšmetu - spoguļa atspulgs, tā sudraba pārklājums (mūsdienās no tā neesot ne vēsts - tā saka ražotāji), spoguļa lauskas un gadu laikā uzsūktā enerģija. Iespējams, ka kaut kas tajā visā ir patiesība, kaut kas tikai mīts.
Pārceļoties uz jaunu dzīvesvietu, vienīgo lielo spoguli tomēr atstāju, jo jaunajā vietā tam vietu neredzēju.
Tagad mani spoguļi ir apaļi. Vienu no tiem  - vannas istabas mazo spoguli - nolēmu pieskaņot telpai.


Iegādājos papildus vienu tādu pašu mozaīkas flīzi, kādas atrodas vannas istabā. Pati tās klāju uz sienas - ticiet! - darbs pie spoguļa bija tīrais nieks, salīdzinājumā ar sienu.


Flīzītes sadalīju, izkārtoju vēlamajā secībā - lai būtu raibums, nevis viena otrai sekotu vairākas flīzītes vienā tonī. Ar līmi pielīmēju gar attīrītu spoguļa malu. Liku slogu, kamēr līme nožūst - lai maliņa iznāk glīta, jo gabaliņi tomēr nedaudz slidinājās pa līmes kārtiņu. Pēc nožūšanas spraugas šuvoju ar tā paša toņa flīžu šuvotāju kā sienai. Īpašais spogulis gatavs, atliek vien likt vajadzīgajā vietā!

Šajā pašā telpā atrodas vēl kāds paštaisīts priekšmets, kas ciemiņiem parasti izraisa smaidu un jautājumu - vai tas ir tas, ko es domāju? Par to citā reizē.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru