trešdiena, 2015. gada 21. janvāris

Otrā dzīve. Skapis ar kaķeni

Šis stāsts ir par skapi, bet tā sākums ir par... grāmatām. Man apkārt ir daudz lasītāju - jā, arī šajā tehnoloģiju laikmetā. Grāmatas tiek gan pirktas, gan ņemtas bibliotēkā, mainās draudzenes un tiek meklētas arvien jaunas. 
Viena tāda ceļojošā bērnu grāmata - A.Tomkalnes Uz meža dzīrēm, ar Unas Leitānes zīmējumiem - nonāca arī manās rokās un tajā atklāju burvīgus tēlus, kuri man ļoti, ļoti iepatikās. TIK romantisku kaķeni es vēl nebiju redzējusi!

Grāmatiņa tika izlasīta un aizceļoja tālāk. Bet burvīgo kaķeni (un arī aitiņu) - es nofotografēju un saglabāju ar domu uzzīmēt uz kāda priekšmeta. 

Par apzīmējamo priekšmetu kļuva sens skapis. Bez nevienas naglas gatavots - tikai ar koka tapām - nācis no kādas Zemgales mājas bēniņiem, putekļu pārklāts un citādi cietis.


Tāds izskatījās no sadedzināšanas izglābtais skapis - no ārpuses putekļains, ar caurumiem, apskrāpēts un aplauzts, vēlāko lietotāju sadzītām naglām. 


Iekšpusē pabriesmīgi, netīri un ne-no-mazgājami plaukti.

Retais tajā redzētu ko labu. Bet es redzēju - ak, mans nemirstīgais optimisms!!! Un ķēros klāt - protams, šis darbs nenotika vienā dienā.
Mazgājot skapi jau tikai pirmo reizi, tas apstiprināja manas cerības; atklājās sarkanīgs krāsas tonis.


Atlika vien turpināt iesākto un pieauga interese arī no apkārtējo puses - kas šoreiz tiks "izspiests" no šāda veca, putekļaina brīnuma.
Pēc mazgāšanas sekoja sagatavošana
 
un arī pats zīmēšanas process


Aitiņas pārzīmēšana nebija sarezģīta, toties kaķenes seja oriģinālā bija  ļoti smalka un īpašu izteiksmi; lai tieši tāda tā būtu arī uz mūsu skapja, nācās krietni piestrādāt.




Tālāk vajadzēja salabot pāris lietas - piemēram, pielikt jaunu līsti gar durvju malu un skapja apakšdaļā. Tām uzreiz izdevās atrast piemērotu krāsu. Lai padarītu to visu pavisam vienotu, uz jaunajām līstēm dažas reizes nācās uzsist ar āmuriņu un radīt svaigas "laika zoba pēdas".


Skapja iekšpuse vēl gaida jaunus plauktus, bet par ārpusi man patiess lepnums - to rotā kaķene no pasaku grāmatas!
Nemet ārā šķietami vecas lietas, apdomā šo soli; ja ne Tu pats, tad kāds cits tām noteikti spēj atrast jaunu pielietojumu!

Arī nākošais ieraksts būs par lietu otru dzīvi - vectēva zāļu skapīti un tā pārvērtībam.

3 komentāri:

  1. Burvīgas pārvērtības un cik superīgi, ja cilvēks māk zīmēt! :)

    AtbildētDzēst
  2. :) Paldies!
    Ja, "parvertibas" ir lieliska iespeja radosi padarboties.

    AtbildētDzēst