otrdiena, 2014. gada 26. augusts

No zaļā dārza. 2014

Dārzam šis gads ir īsts pārbaudījums - te ilgstoši vēss un mitrs, tad garš sausuma un karstuma periods, tad atkal - vēss un mitrs. Tomēr viss aug un arī šajā gadā krājas burciņas, burciņas, burciņas - lai ziemā atcerētos vasaru un garšīgi ēstu izaudzēto.

Šajā gadā manā dārzā ir ļoti maz gurķu, milzum daudz ķirbju (vakar novācām daļu dekoratīvo - pagaidām to ir 361!!!) un dažādi tomātu veidi. 
Arī pagājušajā gadā tomātu bija daudz, formas un krāsas dažādas. Šogad daudzveidība ir cita, jo šķirņu ir tik daudz - arvien var ko izmēģināt! Pirmo reizi audzēju lielos tomātus - tik daudz augļu! Tādu, kas sver 300, 500 gramu -  ir visvairāk, bet divi lielākie kā nomērīti vienādi - 1100 g, arī 800gramīgie divi. Tad nu mūsmājās tomātu maizes ir apmēram šādas - 

Arī no pašu vāktām sēklām sētie amišu tomāti ir lieli, bet - atšķirībā no krokainajiem, sarkanajiem Big Max - ļoti gludi un dzelteni.


Atkarībā no šīs vasaras ražas, arī burciņās šogad saturs ir cits. Un varbūt pat labāk, jo kaut kā trūkums dod vietu kam citam, kas netiktu izmēģināts. Šajā gadā vairāk burciņu ar patisoniem un kabacīšiem. Tos, starp citu, neesmu metusi ārā nevienu, kaut man ir pa 6 kupliem stādiem. JO - vācu tos vēl ļoti mazus - kabacīšus/cukīni tādā marķiera resnumā, bet patisonus - plūmes lielumā.

Un izmēģināts arī šis tas jauns - iemarinēju mangoldus - tie skaisti aug, salātos un zupās ir garšīgi, tāpēc noriskēju un ieliku tos klasiskā gurķu marinādē. Pēc nedēļas garša ir laba.


 Un kā bez eksperimentiem? Ļoti laba izrādījās ķirbju-ābolu-citronu kombinācija.

 
Ieguvu tiešām garšīgu, pēc garšas apelsīnu marmelādei līdzīgu zaptīti, kura tik ļoti patika kādam ķirbju nīdējam, ka tika atzīts - ķirbji man laikam tomēr garšo, ja vien ir īstā recepte! Paldies!
Arī ābolu-melones kombinācija ievārījumā nav slikta - garša ļoti eksotiska. 

Vieta pagrabā vēl ir - dodos uz mežu, lai ievāktu šo to no sēņu ražas!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru