otrdiena, 2014. gada 1. jūlijs

Melnie vārdi



Pēc skata es lēna un rāma,
Bet iekšā manī mīt vētra. 

Kā čūska es šņākšu un dzelšu,
Ja ļaunu pret mani celsi.

Ja teiksi vēl vārdus melnus,
Sadegsi smalkos pelnos.

Šis dzejolis nebūt nav kādi lādējamie, buramie raganu vārdi.
Interesanti, ka teksts pie manis atnāca dienā, kad biju visai labā noskaņojumā, turklāt dziļi iegrimusi darbā. Joprojām brīnos, no kuries nāk vārdi un to virknējumi un kādu brīdi tie izvēlas - acīmredzot, tas ir kas vairāk par mums saprotamo. Un tad tas burtiski dun un skan, līdz ņem rakstāmo un pieraksti. Tad viss norimst un vari darboties un dzīvot tālāk.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru