otrdiena, 2013. gada 27. augusts

Bagātas līgavas pūrā - 100 pāri cimdu


Šīs vasaras skaistākais kultūras notikums man būs Rīgas mākslas telpā redzētā Dziesmu un deju svētku tautas lietiškās mākslas izstāde Dziesma top citādi.
Linu galdauti, jostas, segas, saktas! Tie zeķu, cimdu un lakatu desmiti - katrs citāds! Jā - latvietis pat kādam šķietami pelēku lakatu var noaust desmitiem neatkārtojamās variācijās! Izstāde papildināta ar māla traukiem, pinumiem un meistaru stāstiem.



 

 


 


 

 
 

    

 

 
Pēc izstādes es sāku domāt par līgavas pūru un noteikti, ka daudzām meitām bija tikpat skaistas lietas, kādas aplūkojamas šajā izstādē.

Iedomājieties vien to darbu, zināšanas un laiku, kāds meitām bija jāiegulda pūra sagatavošanā, lai ar godu izietu pie vīra! Meklēju informāciju un tā par līgavas pūra apmēriem varat spriest paši - lūk, atradu info suitunovads.lv: "Līgavas pūrs sastāvēja no dvieļiem, cimdiem, prievetiem (prievītēm) baltām villainēm, galda drānām, palagiem, pūra zeķēm, sienamauta un dāvanām, kas bija domātas vīra tēvam, vīra mātei, vīra brāļiem un māsām. Palagi, dvieļi bija no liniem, cimdi un zeķes no aitu vilnas. Bagātām meitām bija pūrā 100 dvieļu, 100 pāru cimdu. Pūra cimdi un zeķes bija īpatnēji adīti un izrakstīti. Tos pagatavoja no baltām vilnas dzijām, retāk arī no melnām vilnas dzijām; vēlākos laikos arī no „graznām”, t.i. no krāsainām dzijām. Ņēma tādu melnu un baltu vilnu, kāda bija aitu mugurā. Tikai zeķu un cimdu kāti vienmēr bija pagatavoti no paškrāsotām vilnas dzijām. Arī krāsas paši gatavoja no stādiem: alkšņiem, krūkļiem, bērzu lapām, sūrenēm, meža akmens sūnām, bezlapēm un citiem augiem. Līgavas pūrs atradās lādē, vēlāk lādē un skapī, dažreiz lādē un 2 skapjos. Pūrā bija apmēram 24 villaines, 12 palagu, 12 linu kreklu ar izšuvumiem, 12 pāru baltu un 12 pāru greznu zeķu." 

Vai sobrīd mēs būtu gatavas tādam darbam? Zinu dažus cilvēkus, kuri ir šeit redzamo darbu autori - tā ir viņu sirdslieta un tam tiek veltīts ik brīdis brīvā laika.
Atbalstīsim, smelsimies spēku, iedvesmosimies un galvenais - teiksim paldies visiem cilvēkiem, kuri kopj mūsu tradīcijas - intersējas par amatu un lietu vēsturi, rada tās no jauna un caur saviem darbiem dod mums iespēju ielūkoties šajā bagātajā pasaulē.

Izstāde apskatāma līdz 8. septembrim.

3 komentāri:

  1. Jā, izstāde brīnumjauka! Nu, tolaik jau neviena meita nesēdēja pie datora vai televizora...

    AtbildētDzēst
  2. Tas jau gan, bet bija visi lauku darbi jāpadara - pat tādi, kuriem mūsdienās neviens vairs nezin ne nosaukumu, ne darbarīku, ar ko to vai citu paveica. Vakaros gaismiņa maza. Cik tad no skala tās gaismas... Tomēr tādi skaistumi tapa!!!

    AtbildētDzēst
  3. Man arī izstāde ļoti patika. Tik žēl, ka biju kopā ar punkuālo vīra kungu, kurš parasti atrod, izlasa un seko instrukcijām.. Tā nu viņš man neļāva neko no tā skaistuma fotografēt, jo atrada, kur tas ir rakstīts:) Paldies, ka padalies ar savām bildēm!

    AtbildētDzēst