pirmdiena, 2013. gada 27. maijs

Esmu atpakaļ... ar lāčpurniem šķīvī

Sveiciens visiem, kuri blogā gaidīja kādu jaunu ziņu no manis un arī tiem, kuri jau metušies vasaras priekos un darbos!
Esmu atpakaļ, jo ķibele ar datoru, kuras dēļ klusēju vairāk kā mēnesi, uz laiku nu ir novērsta un atkal pamazām nāks jaunas ziņas.

Stāsts šoreiz par lāčpurniem, kuri pie mums jau pagājušajā gadā nelielā skaitā bija saauguši gar gatera malu - acīmredzot kopā ar zāģējamajiem kokiem atceļojuši no meža. Šajā gadā izauguši 18 krokotie brīnumi. Šīs sēnes līdz šim neesam lasījuši un gatavojuši, tomēr nu bija iespēja un to izmantojām.



Lāčpurnus kārtīgi noskaloju, jo tie izauguši pabiezā smalku skaidu kārtā. Novārīju, sagriezu un sviestā apcepu ar jaunajiem sīpoliem un dillēm.

Internetā, meklējot informāciju par tiem, gan uzdūros kādam apgalvojumam, ka sēnes ir samērā sīkstas, gumijotas, bet to struktūru drīzāk varētu nosaukt kā stingru. Garša - maiga, savdabīga - mazliet riekstaina, manuprāt - neraksturīga sēnei. Mums garšoja!

Virtuves pļāpās, cerams, jau pēc nedēļas, būs lasāms kas neierasts - šis gardums vēl briest. Gribētos, lai šis mans eksperiments izdodas!

2 komentāri:

  1. mm..nekad neesu ne sastapusi ne garšojusi šos brīnumus, bet ticu ka gardi :)

    AtbildētDzēst
  2. šī garša man ir pazīstama, jau no bērnības:)

    AtbildētDzēst