sestdiena, 2012. gada 13. oktobris

Rudenī ielas ir pārāk īsas...


Patīrīju savus rokdarbu materiālus. Kādu laiciņu ir stāvējis arī dziju atlikumu maiss un nu tas dodas prom - uz skolu.
Nedaudz gan ir skumji - redzu skaistus krāsu salikumus un īpaša vērtība šim krāšņumam ir tagad - rudenī. Bet saprotu, ka pie manis krāsainie dzīpariņi vēl ilgi stāvēs neizmantoti, kamēr citi tos var pārvērst īpašos darbiņos un varbūt kādas mazas rociņas, reiz aptaustījušas šādus dārgumus, nonāks plašajā rokdarbu pasaulē. :)
Savulaik no absolūta nekā uztamborēju džempera priekšdaļu. Džemeperīti joprojām šad tad uzvelku - gadījumos, kad dodos kaut kur, kur ir ļoti auksti, jo tas lieliski silda.

Bet vispār... Ir klāt rudens un tas ir ražas laiks. Blogs gan tā kā klusē, jo es cītīgi strādāju.
Kādu rītu gāju pa Jomas ielu - bija saulains rīts, nedaudz slapjš un nedaudz vējains, naktī sakritušas daudz lapas, zīles. Arvien redzu šo burvīgo skatu ar zeltainajām un sārtajām lapām, un arī tā brīža izjūtas vēl ir manī - vēlējos, lai iela būtu vismaz 5 kilometru garumā! Tad varētu vēl un vēl sūkt sevī šīs krāsas un sauli - lai pietiek visai ziemai!

2 komentāri:

  1. Ļoti smuks džemperītis! Iedvesmo, arī tādu gribu! Vai viss no atlikumiem?!

    AtbildētDzēst