svētdiena, 2012. gada 12. augusts

Izdodas tam, kurš notic!


Manāms, ka esmu pazudusi... Pastāvēs, kas mainīsies. Šajā vasarā daudz esmu strādājusi ārpus pilsētas un tā, ko tradicionāli uzksata par rokdarbiem. Tā - paralēli darbiem - man ir vieglāk tikt galā ar trim jaunkundzēm, īpaši ar mazo - tagad jau mazais cilvēciņš rāpo un var man izsekot līdzi krustu šķērsu pa pagalmu, ceļā piestājot pie katra zāles stiebra un ikreiz šajā pasaulē atklājot ko jaunu. :)
Šis ir bijis darbīgs un interesantu projektu pilns laiks. Trakākais, ko esmu paveikusi - kapakmeņa makets - nepatika tradicionālie ozoli, zīles, vārpiņas un arī pašu akmeņu izskats un formāts; gribējās ko īpašu, jo man šis cilvēks bija ļoti svarīgs. Gala rezultāts ir ļoti labs - kā minēja apkārtējie un piekritu es pati - pat šo darbu gan jau būtu uzņēmusies veikt pašas rokām, ja vien būtu tehniskas iespējas! :D
Šobrīd ir radījis nelielu masīvu mēbeļu sēriju.


Visam pa vidu - izstādīju savas rotas un gleznas, par kurām jau vairākkārt biju minējusi - plānotā apskatīšanas pusstunda ievirzījās citā gultnē! Paldies visiem par labajiem vārdiem! Paldies mammai, kura bija pasākuma runasvīrs (vai ir arī runassieva?) un arī pēc pasākuma vēl arvien saņem atsauksmes no cilvēkiem, kuri dzirdējuši par pasākumu, bet nav bijuši klāt - kur viņa mani slēpusi visu šo laiku?!

Tieši un pastarpināti piedalījos novada svētku gatavošanā un satiku ļoti jaukus cilvēkus - īpaši gribu atzīmēt floristi Gunu, kurai netrūkst radošu ideju un kuras mājas ir fantastiska spēku atgūšanas un iegūšanas vieta.


Vai šis namiņš nelīdzinās kaut kam ļoti skaistos, spožos žurnālos redzētam?
Tas ir tepat, un vēl labāks!







Un Velga - kā novada centrs - pie viņas apstājas katrs!

Savukārt, Viduslaiku svētkos Jaunpilī, kādā radošajā darbnīcā, uzrunāju atsaucīgo Lindu no roommate.etsy.com - ar fantastiskiem, ļoti akurātiem, pārdomātiem filcdarbiņiem. Līdz šim man šķita, ka igauņi ir ļoti labi filcētāji - šis noteikti ir kvalitatīvāk. Lai veicas!


Jā, un kādā pašdarbnieku pasākumā uz skatuves ieraudzīju puisi! Nē, es nemeklēju princi zelta zirgā, man jau ir savs melnais bruņinieks, :) tomēr... Līdz koncerta beigām prātoju vai man iet kādam pajautāt vai tas ir īstais. Aizgāju. Pajautāju. Un pēc nieka 17 gadiem satiku savu klasesbiedru Uģi - pirmajā klasē mēs kopā sēdējām, vēlāk es līdz ar citām meitenēm regulāri un pamatīgi izplūkāju viņa blondos, pusgaros, lokainos matus. Šobrīd plūkāt nav ko, Uģis jau sen ir izaudzis par nopietnu vīru. 

Karstajā jūlijā aizbraucu aplūkot Rundāles rozes - tās krāsas un daudzveidība!

Un nesenais, mazliet trakais, brauciens uz Ludzu, kas pārvērtās braucienā uz Kārsavu - astoņas stundas ceļā. Caur milzīgu negaisu Jēkabpilī, naktī atgriezos atpakaļ Rīgā, lai no rīta gandrīz tikpat lielu gabalu nobrauktu pretējā Latvijas virzienā. Manas meitenes ir lieliskas līdzbraucējas - pa brīdim kopīgi uzdziedot dziesmiņu par āzīti vai putniņu, viss norit godam.

Daudz kas noticis! Esmu redzējusi teju simtiem lielisku ideju - gan radošu, gan praktisku apsvērumu iespaidā radītas. Tas viss radījis patiesu prieku par cilvēku paveikto un pašai devis pamatīgu sparu darboties tālāk un ļauties savām iecerēm.  

Izdodas tam, kurš notic!

 

1 komentārs: