otrdiena, 2012. gada 15. maijs

Dzijas krāsošana ar dabas materiāliem

Šķiet, ka pēc meistarklases Latvijas Dabas muzejā, izstādes Daba krāso ietvaros, kas notika martā, es apkopoju tur iegūto informāciju par dzijas krāsošanu ar dabas materiāliem; pievienoju dažādu info no savas līdzšinējās dzijas krāsošanas pieredzes un, ne tikai nosūtīju vairākām interesentēm, bet ievietoju arī šeit. Hmm... vairs neatrodu. Tāpēc lieku vēlreiz.


Dzijas krāsošana ar dabas materiāliem - droga, trauki, dzija, krāsošana, kodinātāji

Droga – izmanto gan svaigu, gan kaltētu drogu. Svaigā drogā ir vairāk šķidruma, auga sulas, tās nepieciešams mazāk. Krāsu iespējams iegūt no jebkāda auga vai tā daļas. Auga augšdaļa (ziedi, lapas, miza u.c.) var dot citu krāsu kā apakšdaļa (saknes) – piemēram, Ziemeļu madara – augšdaļa dod dzeltenīgu, zaļganu krāsu, saknes - sarkanu. Meistarklasē tika minēts interesants piemērs, ka ļoti sarkana krāsa sanākusi kādā reizē, kad ievāktās madaras saknes stipri bija bojājuši kādi kukaiņi.
Lai augs labāk atdotu krāsu, to sasmalcina, sakapā.
Augs, ievākts dažādās augšanas stadijās (lapas, ziedi) vai gadalaikā var dot dažādu atšķirīgu  krāsu toni, piemēram, rudenī iespējama vairāk brūngana toņa pastiprināšanās. Uzzināju, ka krāsot iespējams arī ar neparastākiem materiāliem: skujām - no Ziemassvētku eglītes , kartupeļu mizām, sausajām gladiolu sīpolu zvīņām, ūdeni, kurā mērcētas pupas, sēnēm.
Zaļo krāsu var iegūt praktiski no visa, kam ir zaļa virszemes daļa – tomāts, nātre utt.
Dzeltenā krāsa iegūstama no vairākiem augiem – dzeltenās ilzītes, bērzu lapām, kviešu zelmeņa, siena čubām.
Latvijā daudzi augošie augi dod zaļi-pelēkus, zaļi-dzeltenus krāsu toņus – atkarībā no izmantotās drogas un kodinātāja izmantošanas, iespējams iegūt neskatāmas krāsu variācijas. Krāsojot ar dabas materiāliem, krāsas būs maigas, praktiski nav spējams iegūt košas krāsas.
Šeit papildus pievienoju saiti, kur īsi pastāstīts par krāsu nozīmi latviešu etnogrāfijā un to iegūšanu - http://ubus-latlit.eu/faili/Krasas_latviesu_etnografija.pdf

Atsevišķs stāsts par krāsu mēleni, no kuras iegūst tumšzilzaļo krāsu (mēļo) un kura, tāpat kā sarkanās krāsas iegūšana no Ziemeļu madaras ir krāsotājas gods un lepnums!
Izmanto auksto krāsošanas metodi. Pirmajā gadā savāc zaļo auga augšdaļu, sakapā, liek traukā ar vāku, lej klāt urīnu, uzraudzē. Tad traukā liek dziju (pat uz pāris dienām), pēc šādas mērcēšanas izspiež lieko šķidrumu un liek apžāvēties – šis augs krāsu parāda tieši šajā brīdī – saskarē ar gaisu un gaismu (izņemot no šķidruma, dzija ir dzeltenīga). Jo tumšāku toni vēlas, jo vairāk reižu (2-4) jāliek atpakaļ šķidrumā. Starp ”gaismošanas” reizēm apmēram 4h mērcēšana augstākminētajā šķidrumā.
Drogas sagatavošana
Aptuvenā attiecība dzijai pret drogu 1:10 – piemēram - 100 g dzijas:1000 g drogas.
Pirms krāsošanas drogu mērcē vismaz stundu, dažas drogas pat uzraudzē, tad uzkarsē līdz tvaikam. Karsēšanu var veikt pat pāris stundas, tas atkarīgs no drogas – cietākas struktūras gan jāmērcē, gan jākarsē ilgāk. Viendabīgi krāsotai dzijai pirms krāsošanas drogu nokāš karstu!!! – augs ir atdevis krāsu ūdenim; atdziestot ūdenī, to „paņems” atpakaļ. Lai krāsojamā šķidrumā paliktu pēc iespējas mazāk sīko auga daļu, kas var radīt nevienmērīgu krāsojumu, lieto smalku sietu.
Karsējot krāsojamo šķidrumu no augiem, kas dod sarkanos toņus, svarīga ir temperatūras ievērošana – ja pārsniedz 70ºC, krāsa mainās uz sarkanbrūnu, brūnu.
Jāatzīmē, ka vārīšana kā tāda dziju padara asu, tāpēc svarīga ir tieši lēna, vienmērīga karsēšana. Lai kontrolētu šo procesu, ērti ir izmantot termometru.

Dzija – ar dabas materiāliem krāsojam tīrvilnas dziju, arī pusvilnu, kokvilnu, linu. Ar dažiem augiem iespējams nokrāsot arī kādu sintētisku materiālu. Tālāk minētie padomi attiecināmi uz vilnas dziju.
Pirms krāsošanas dziju sagatavo – vilnas dziju viegli izmazgā - nav ieteicams mazgāt un skalot aukstā ūdenī un uzreiz likt karstā katlā. Mazgājamam ūdenim (remdenam līdz nedaudz siltam) var pieliet kādu mazgāšanas līdzekli, piemēram - Kastani/Seal. Neizmantojam līdzekļus, kuru sastāvā ir lanolīns – tas ir dabisks mata vaskotājs, kas apgrūtinās krāsošanu. Izmazgāto dziju izskalo, nospiež lieko šķidrumu – neizgriež!!! – vilna ir mats un to var mehāniski sabojāt. Dziju krāsojamā traukā liek tā, lai tā krāsojamā ūdenī brīvi peldētu – tas nepieciešams vienmērīgam krāsojumam.

Trauki – krāso emaljētā traukā, kas nav izmantojami citām vajadzībām, ja vien nekrāso tikai ar ēdamām lietām – piemēram, ja krāsojam sīpolu mizās ar sāli, etiķi vai sodu kā kodinātāju. Maisām un cilājam ar koka menti, zaru utml. Krāsojot un skalojot trauki un palīginstrumenti, īpaši plastmasas (skalošanai) uzņems krāsu sevī – tāpēc īpaša piesardzība jāievēro, krāsojot un kodinot ar ķīmiskām vielām. Neizmanto skārda traukus – karsējot un iedarbojoties ķīmiskām vielām, var rasties kaitīgi savienojumi un tas ietekmē arī krāsas toni. Jārēķinās, ka sakrāsojas arī rokas – ja nelietojam cimdus, tās veiksmīgāk iespējams nomazgāt ar etiķūdeni, citronskābi vai noberzējot tieši ar pārgrieztu citronu.

Kodinātāji
Liek gan pirms, gan pēc krāsošanas – precīzāk – krāsošanas laikā un šo paņēmienu izmanto visbiežāk.
Dabīgie – sāls, etiķis, soda, skābu kāpostu sula, bērzu sulas (šīs abas - pārskābušas), piena sūkalas, pelni, virca, urīns.
Ķīmiskie
Alvas sāls – koši dzeltens tonis. Piemēram – zeltgalvīte + sīpolu mizas + alvas sāls = apelsīnu oranža krāsa.
Alauns - gaišiem dzelteniem, zaļganiem, arī pelēkiem toņiem. Labi sader ar kurkumu – dzeltens tonis.
Vara sulfāts(vitriols) – maigāks par dzelzs sulfātu. Silti zaļajiem toņiem.
Dzelzs sulfāts – tumšajiem zaļajiem pelēkajiem, brūnajiem toņiem.
Vara un dzelzs sulfātu var jaukt kopā attiecībā 2:1.
Ķīmiskajiem kodinātājiem (parasti pulverveida viela) ir dažādas kaitīguma pakāpes. Viskaitīgākā viela ir kālija dihromāts (oranžā krāsā).
Kodinātāja daudzums negarantē krāsas noturību vai košumu, pārdozējot var sabojāt dzijas struktūru – piemēram, dzija paliek asa, trausla. Orientējoši uz spaini krāsojamā šķidruma liekam pāris ēdamkarotes dabīgo vai pāris tējkarotes ķīmisko kodinātāju.
Kodinātājus var kombinēt.
Ķīmiskos kodinātājus var iegādāties Ķīmijas fakultātes telpās, SIA Enola - http://www.enola.lv/

Krāsošana – optimāli būtu ļaut dzijai karsēties krāsojamā šķidrumā apmēram 40 min, bet tas arī atkarīgs no vēlamā toņa intensitātes un dzijas daudzuma – lielākas šķeteres krāsojam ilgāk.
Apmēram karsēšanas vidū dziju no šķidruma izņem, pievieno izšķīdinātu kodinātāju – tas atkarīgs no pieejamības un izvēles, arī vēlamā toņa. Izšķīdināto kodinātāju iemaisa krāsojamā šķidrumā, atkal uzkarsē un liek atpakaļ dziju, pārdesmit minūtes karsē. Dziju atdzesējam krāsojamā šķidrumā, tad skalojam vairākos ūdeņos, līdz tas vairs nekrāsojas. Krāsojot ar dabiskajiem materiāliem, pēdējam skalojamam ūdenim var pievienot nedaudz etiķi, bet šis nosacījums vairāk attiecas uz krāsošanu ar ķīmiskajām krāsām. Nospiež lieko mitrumu. Žāvē siltā, labi vēdināmā vietā - lai dzija nesapelē un izvēdinās: krāsošanai izmantojamā droga un arī kodinātāji ir ar savu savdabīgo smaržu. Nežāvē karstumā – uz radiatora, krāsns utml. (lai vilnas zvīņas aizveras lēnām, tādējādi ļaujot matam saglabāt savas īpašības), neliek dziju tiešā saulē.

Dzijas krāsošana ar dabiskajiem materiāliem nav pilnībā paredzama – pamatā ir zināms krāsas tonis, tomēr dažādās krāsošanas reizēs tas var pat būtiski atšķirties – izmantojot dažādas auga daļas, kodinātāju, krāsu ietekmē arī ūdens cietība un citas lietas, kuras krāsošanas procesu padara noslēpumainu. Mēģiniet un radiet savu noslēpumu!

2 komentāri:

  1. Dzijas kodinātājs krāsu palīdz nostiprināt, piesaistīt, tās tonis ir košāks.

    AtbildētDzēst