otrdiena, 2012. gada 10. aprīlis

Lieldienas 2012

Kā jau parasts, Lieldienām gatavojamies laikus. Svētku simboli vecie labie - zaķi, vistas, olas, tikai risinājumi arvien citi.
Šajā gadā izmēģināju ģipša zaķus no Kristīnes bloga. Šo zaķu veidošans procesā nonācu pie secinājuma, ka te ir daži knifi - der elastīgi cimdi, ne saimniecības (dzeltenie, zilie utml.) - tas tāpēc, lai veidotos zaķīga forma. Pie šāda secinājuma nonācu, aplūkojot mājās esošos dzeltenos cimdus, kas ir tādi kā stīvi. Ģipsis - jā, gana ātri cietējoša masa un no pieredzes ar bērnu pēdiņu nospiedumiem, zinu, ka nekas nav labojams, ja noiet griezi. Lai arī jādarbojas ātri, tomēr masa jāsamaisa kārtīgi, un jālūko, lai nav gaisa burbuļu un sausi kurkulīši - lai neveidotos tukšas vietas. Cimdā jālej pašķidra masa, lai labi ieklātos. Grūti izdarāms darbiņš vienatnē - vislabāk, ja to veic trijatā. Viens tur cimdu, otrs lej, trešais pietur zaķa "ķepas" - piepalīdz izveidot formu: tā, lai tās ķepiņas ir nedaudz uz sāniem, nevis uz augšu kā ausis.
sistrobildeUn svarīgākais - lai masa nebūtu trausla - ūdenī, pirms ģipša piebēršanas, jāpielej PVA līme (tāpat kā veidojot papīra masu). Nevajag žēlot. Mēs sākumā izveidojām zaķi no tīra ģipša, tikai ar ūdeni. Kad zaķis tika izņemts no cimda un nedaudz apžuvis, tas nejauši apgāzās - nolūza auss un roka. Tā mūsu pirmais zaķis aizcilpoja uz mežu... Gatavais zaķagabals, kaut šķiet sauss jau uzreiz, tomēr ir jāpažāvē dažas dienas - tikai tad var krāsot, jo žūstot izdalās mitrums. Uzreiz nokrāsotam zaķim mitrums krāsies zem krāsas kārtas un tā lups nost.


Bet, kamēr žāvējam zaķus, varam uztaisīt pa neparastai olai. Es apdarināju koka olu un izpūstu vistas olu.
Koka ola. Šajā gadā man nez kāpēc patīk koka olas. Internetā un tirdziņos atradu dažādas - cenas no 40 santīmiem par olu Neznokurienes līdz pat divarpus latiem vērtām pašmāju meistaru virpotām oša, ābeles un citu koku olām. Es pāris no iegādātajām koka olām apdedzināju ar pirogrāfu.





















Pūpolola. Kā bērnībā ar brāli taisījām - izpūš vistas olu, izskalo, nožāvē. Aplīmē (izmantoju līmes pistoli) ar pūpoliem. Ausīm pielīmē garus pūpolus vai arī papīra asutiņas, izveido purniņu.













Kārtīgi padarbojos ar zāģīti - atjaunoju koka zaķus - tiem pāri gājuši dažu gadu vēji, un smukais zaķu puika sētā stāvējis visu laiku - no vairākiem kritieniem bija aizlauzta auss un roka. Kamēr es pārzīmēju uz jauna pamata, palika pavisam švaks. Būs gan vēl jāpadarbojas ar krāsošanu - vajadzīgi pāris košāki triepieni dažām detaļām un jānokrāso tēlu mugurdaļa.
















Bet ar ēdamo olu krāsošanu šajā gadā īpaši neaizrāvos. Bija padomā izmēģināt dažus augus, tomēr laiks līdz šim bija auksts un nekas lāgā nav saaudzis. Būs jātaisa vēl kādas Lieldienas - eksperimentālās.

Izmēģinātas gan tika pērnās ozolu lapas - tās, kuras vējš dzenājis pa sētu visu rudeni un ziemu. Samērcēju lapas, uzvārīju šķidrumu. Tajās liku krāsoties olas, kuras aptītas ar ozollapu. Ieguvu brūnu toni, bet varot sanākt pat melna ola. Kādai papildus zem lapas paliku pa zilajam sniegpulkstenītim vai sīpolu miziņai. Sanāk krāsaini un īpaši raibi.

Un vēl noskaņu deva sniegs - tas mums bija pietiekami daudz - pēcpusdienā, kad vairs neputināja, tapa pa kādai sniega olai, vistai un zaķim.





























Nabaga stārķis - no rīta vēl stāvēja ligzdā, bet tad šim laikam apnika - aizlaidās - nu cik var ciest to putināšanu!





















Lieldienas bija raibas - pirmdienas rītā bija -12 grādi, viss sarmots, mazām ledus eglītēm rotāts.

Naktī ziema pie jumta atstājusi līkas, jo līkas lāstekas - pavasaris cīņā bija zaudējis... bet, austot saulei, viss atkal kusa...

1 komentārs:

  1. :) PVA = maģija:) Pūpolkrāsa = visās sezõnās mīļākā krāsa:) samtains pelēkums ..

    AtbildētDzēst