sestdiena, 2012. gada 3. marts

Meistarklase izstādes "Daba krāso" ietvaros

Šodien beidzot ir 3. marts un esmu sagaidījusi savu dziju krāsošanas meistarklasi Dabas muzejā izstādes "Daba krāso" ietvaros! Nu esmu atpakaļ un dalos iespaidos.













Uz muzeju devāmies visa ģimene ar domu sadalīties divās daļās - vīrs ar meitenēm skatīs pastāvīgo ekspozīciju (pareizāk - meitenes rādīs tētim :) interesantāko, jo šeit bijušas jau vairākkārtīgi), bet es ar mazo jaunkundzi klausīšos par un pa dziju krāsošanas noslēpumiem. Bet manīju, ka process un stāstījums ir aizraujošs, tāpēc devu vīram to lielisko iespēju padarboties muzejā vienam ar trim maziem bērniem - visi izturēja godam!

Izstādē bija izvietoti dažādi dabas materiāli - ar foto, aprakstu, sausu drogu un vairākiem krāsotiem dzijas paraugiem. Varēja aplūkot arī gatavus vilnas dzijas izstrādājums - austas segas - to krāsām klāt bija krāsošanas materiāla atšifrējums.
















Šeit tad varēja aplūkot cik dažādus toņus iespējams iegūt no viena auga, izmantojot dažādus kodinātājus, vai savstarpēji kombinējot augu drogas.
















Telpas galā izstādes apmeklētāji varēja noskatīties filmiņu par augu savākšanu un dzijas krāsošanu. Bija arī spēles - krāsaugu cirks, rakstu mozaīka, kas patika bērniem un vēl pāris.
















Paldies meistarklases vadītājai Jantai Mežai - stāstījums trīs stundu garumā bija tiešām interesants un nevienu brīdi garlaicīgs. Šis tas jau bija zināms un mēģināts, bet uzzināju arī daudz jauna - piemēram, dzijas var krāsot ar sēnēm - mums parādīja skaistu, dažādos rozīgos toņos adītu jaku! Bet - nebija tikai teorija - uz vietas dziju arī krāsojām - nārbuļos un vecajās labajās sīpolu mizās - man šķiet, tās nevieviļ nekad! Mājās katra dalībniece devās ar divām jaunām, svaigi krāsotām, mini dzijas šķeterītēm. :)
















Un vēl katra ieguva sēklu maisiņu - no tām varēs izaudzēt krāsu mēli - un tad iegūt tumšzilo krāsu. Paldies!!!
















Jā, krāsot iespējams no tik daudz kā: sākot ar virtuvē pieejamiem produktiem, kurus lietojam ikdienā - kafija, tēja, bietes -, līdz pat čiekuriem, sēnēm, koku mizām. Un atkal, atkal, atkal es guvu apliecinājumu, ka krāsošana ir eks-pe-ri-ments!

Pavasaris nav tālu, tomēr līdz pirmajiem sulīgi zaļajiem asniem, kurus savārīt kādā maigā tonī, vēl jāpagaida. Jau esmu stāstījusi par saviem eksperimentiem - izmantojot ķīmiskās krāsas, jo tie tikuši fotografēti. Līdz šim manos krāsošanas mēģinājumos dabas krāsas esmu meklējusi sīpolu mizās, ozola un alkšņu mizās (pelēcīgs līdz netīri melns ), liepziedos (dzeltenīgs) un liepziedos ar lapām (zaļgans tonis), bērzu lapās (dzeltenīgs). Kā kodinātājus esmu izmantojusi tikai sāli un etiķi. Prātoju, ka būs jāizmēģina kaut kas no ķīmiskajiem līdzekļiem - krāsu toņi ir ievērojamāki košāki.

Bet no jauniegūtās informācijas pirms aktīvās augu drogu ievākšanas sezonas es izmēģināšu kurkumu un ceru iegūt skaisti dzeltenu dziju.

Izstāde ir arī rīt, 4. martā - ir vērts apmeklēt!

5 komentāri:

  1. Šodien es arī aizgāju, ļoti jauka izstāde, tik žēl, ka veidotāji nebija apkopojuši kaut kādas pamatatziņas uz papīra, būtu labprāt iegādājusies...

    AtbildētDzēst
  2. Jauki, ka aizgāji! Bija, bija informācija. Uz palodzītes stāvēja lapas - īsa krāsošanas pamācība un kodinātāju darbība. Es nosūtīšu e-pastā!

    AtbildētDzēst
  3. Atsūtiet man arī lūdzu, jau iepriekš Paldies!
    ieva_locha@inbox.lv

    AtbildētDzēst