svētdiena, 2011. gada 30. janvāris

Mani leļļu meklējumi sākuma posmā


Esmu 70.-80. gadu plastmasas leļļu meklējumos.

Tas viss sākās te, kad es, pateicoties Laines rakstiņam, pastāstīju arī savu rotaļlietu stāstu.
Es nolēmu atkal doties meklējumos un tad no manas puses daudzi saņēma vēstules e-pastā un arī draugos. Pagaidām esmu ieguvusi 70 gadus!!! vecu lācīti un skanošo, neapgāžamo lellīti, kas dāvināta 1984. gadā. Šīs lietiņas atceļojušas no Liepājas puses. Paldies Antrai un paldies Valdai!
Bet - ak, cik daudz to cilvēku, kuri to visu ir izmetuši un daži vēl tikai nesen... pagājušajā vasarā, novembrī, gada beigās.

Par leļļu tēmu runājot - manā īpašumā pirms pāris gadiem, kopā ar milzumdaudz dažādām grāmatām, nonāca kāda 1971. gadā Vācijā izdota vēstures grāmata par leļļu vēsturi. Par to tad kādā reizē pastāstīšu atsevišķi.

Dakšu rotu ēra ir sākusies! :)


Mūsu ģimenē ir sākusies dakšu rotu ēra!
Pie mammas izmēģināju kas un kā un sapratu, ka ir tikai jādarbojas! Mana pirmā rota ir paaaavisam necila, jo es aizmirsu paņemt līdzi vairākas veidošanai nepieciešamas lietas, bet process ir aizgājis! Mamma man konfiscēja līdzpaņemtos kabašonus un tikko saņēmu zvanu, ka tētis šovakar ir uztaisījis trīs rotas! :D Man tika pasūtīti kabašoni un citas smuklietas un palīgmateriāli, ar ko veidot un rotāt nākamos locījumus - kulonus, sprādzes un brošas!



Teoriju par dakšu locīšanu atradu šajā blogā.
Bet praktiski ar šo procesu mēs iepazināmies tā: es sasildīju dakšu uz gāzes plīts, tad atdzesēju, noplacināju ar gumijas āmuru - tāds tagad ir atceļojis arī uz manu māju!
Tad seko posms, kas mums tā kā izpalika - dakša jānopulē spīdīga, bet nebija ar ko - tam der supersmalks smilšpapīrs, kuru tagad, kad esmu jau prom, tētis ir sadabūjis!. Mēģinājām tīrīt ar asu sūkli, arī ar tīrīšanas līdzekli metālam - neder.
Bet tas netraucēja iepazīt procesu! - palocījām dakšas zarus mazliet es, mazliet tētis - nebiju pārsteigta, ka viņš vienā paņēmienā uztaisīja smuku līkumu, jo šādas lietas viņam padodas ļoti labi - ir taisījis visādus nieciņus! Smalkās knaiblītes, lai ērti izlocīt dakšas zarus, biju aizmirsusi. Labi, ka tētim bija savas.
Izlocītajai dakšiņai nogriezām kātu, tika novīlēta griezuma vieta, lai nav asa.
Tad ņēmu vienu no līdzpaņemtajiem kabašoniem un pieviņķelēju ar zaļo floristikas drātiņu, jo metāla, kas der rotām - atstāta mājās. No tikko uzdāvināta bērnu krellīšu komplekta piestiprināju superplastmasīgu pērlīti, jo arī pērlītes aizmirsu mājās!!! Kur bija manas domas, krāmējot mantas?
Pirmais mēģinājums dakšu rotu veidošanā bija veikts un varējām izdarīt secinājumus, minējumus un iespājamos risinājumus turpmākā procesā.

Šī būs mana nākamā nopietnā aizraušanās - turklāt jau no pirmā soļa šajā procesā man ir vairāki līdzgaitnieki! :)

ceturtdiena, 2011. gada 27. janvāris

131 kāja!


Re, ko es atradu savos krājumos - kopā vesela 131 kāja/roka! Tikai - nez kuram 1 pazudusi vai rezerves?! :) Vajadzētu būt pa pāriem.

Lielākā daļa no šīm ir atrautas gataviem leļļukiem - vairums no tādām, kuras stāvējušas veikalos, kas tagad slēgti. Tad nu tās, kuras bija pagalam samocītas vai sasmērētas, tika izjauktas. Man jau ir padomā pielietojums!

trešdiena, 2011. gada 26. janvāris

Šī nedēļa darbu pilna!

Pēc pāris mēnešu pārtraukuma uzšuvu leļļu pāri! Un vēl meitai tapa pērļu bikses, vēl bija daži nieki no sērijas - saimniecībā noderēs.
Patreiz darbojos ar kāda interjera pilnveidošanu, kas gan šeit netiks rādīts.

Nedēļas nogalē beidzot ceru pievērsties manekenam un izmēģināt dakšu rotu veidošanu. Par tām esmu savākusi teoriju - par karsēšanu, klapēšanu-taisnošanu, tīrīšanu, liekšanu utml.

Te, kādas meitenes - dakšu rotu meistares - blogā tas viss saprotami aprakstīts un parādīts. Viņas veidotās dakšu rokassprādzes ir vienkāršas un elegantas!

Mēģināšu, kas man sanāks. Vienīgās bažas - manis iegādātās dakšas ir x metāla. Rotu gatavošanai vislabākās esot sudraba vai apsudrabotas, bet man tādu nav. Nopirkt var, bet nezinu, cik tas zaļi un izdevīgi - kādā tirdzniecības vietā tādas maksāja, sākot no Ls 5.30/gab...

otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

Sintijas eksperimenti dzijas krāsošanā

Šajā rakstiņā uzzināsiet par maniem ekperimentiem, krāsojot dziju un gatavos adījumus!

Paldies, Tev, Daira, ka pajautāji par šo tēmu!

Dzija man ir ļoti mīļš materiāls. Un man patīk vilnas dzija. Un balta jo īpaši, jo ar to varu zīmēt - tas tā filosofiski. Patiesībā gan laikam tāpēc, ka vilnas dzija ir ļoti pateicīga man tik mīļajām pārmaiņām, turklāt arī pietiekami lēta, lai neizdevies eksperiments pārtaptu vienkārši adītās zeķēs.
Pirmo reizi es krāsoju ļoti sen - tad vairāk asistēju, jo mammai ļoti patīk batikošana un viņa šad tad darbojas. Krāsojam arī dziju.
Es pati diezgan daudz esmu eksperimentējusi ar krāsošanu un krāsu jaukšanu un ir sakrājušās šādas tādas bildes, kuras varētu noderēt kā uzskates materiāls.
Es gan ne reizi vien esmu gribējusi rakstīt par šo tēmu, bet tā kā biju vēlējusies parādīt arī pašu krāsošanu, kura patreiz reāli nenotiek un tuvākā laikā arī, iespējams, nebūs - gaidu un nerakstu neko.

Bet nu, pamudināta - stāstu!

Šajās, zemāk redzamajās, bildēs (kas sākotnēji gan uzņemtas savai lietošanai, salīdzinājumam un secinājumiem) būs redzams nedaudz par krāsošanas veidu, kāda izskatās nokrāsotā dzija un kāds ir gatavais izstrādājums no tās. Bildes tapušas laikā no 2006. līdz 2009. gadam.

Kopumā esmu izmantojusi krāsošanu kamolos, ar šķeteres nosiešanu ar diegu vai auduma strēmeli, gatava adījuma krāsošanu, bet visvairāk izmantojusi šķeteres krāsošanu pa posmiem - mērcu krāsā galus un vidu. Daru atkal pa savam :) - negaidu, kā rakstīts grāmatā - kamēr notek, izžūst un tad nākamo posmu - man viss notiek uzreiz - viena krāsa, otra, trešā, tad lieku citu dziju pārpalikušā šķidruma mikslī- uzlabotā ar papildus krāsu vai nē un tik uz priekšu! :)
Manuprāt, tieši pēdējais minētais veids - krāsot pa posmiem - ir labākais veids, kā neizdevušos krāsojumu izlabot uzreiz - nesabojājot citas pārējās sakrāsotās daļas un netērējot laiku un līdzekļus. Misēkļa gadījumā var pieliet tam pašam krāsojamajam šķidrumam papildus krāsu, lai tā kļūst košāka, var pieliet citu krāsu, iegūstot ko tumšāku vai citu nokrāsu, citas krāsas piesitienu utml. Var nokrāsot neizdevušās šķeteres mazu galiņu citā krāsā/tonī, iegūstot efektu, kas sākumā licies kā defekts!
Krāsai, kuru izmantoju, kā kodinātāju parasti pievienoju sāli un etiķi. Protams, jāskatās krāsas instrukcija!

Man košākas krāsas izdodas, ja krāso 100% vilnas dziju.




















Krāsošanai kamolos ir īpaša lieta - uz kamila iekšpusi tonis nav tik izteikts. Bildē redzms kā sedziņas augšdaļa pamazām paŗiet no košas sarkanas uz oranžu krāsu.






Šeit krāsots kamolā tumšā krāsas tonī. Ar šādu dziju veidojot izstrādājumu no vidus, var panākt interesantu efektu.


































Vilnas dzija, kam klāt ir sintētisks piejaukums 80/20 vai 65/35%, krāsu tik labi nepieņem. Esmu mēģinājusi krāsot šo dziju ar vilnas dzijai paredzētu krāsu un arī sintētisko (mazākā temperatūrā krāsojama) - tad vairumā gadījumu košu toni nepaņem viena vai otra šķiedra. Krāsu toņi ir maigi.

































Te bilžu krājumā atradu nedaudz krāsošanas procesa bildes!!!
Tapa 4daļīga sega draudzenei no 80% vilnas dzijas. Par šo segu biju piemirsusi, varbūt tāpēc, ka viņu tā arī neesmu redzējusi, jo draudzene dzīvo ļoooti tālu. Bet esot ļoti silta!
Šai ir ļoti košas krāsas, neskatoties, ka vilna nav 100%. Par vilnas sastāvu gan reizēm šaubos un krāsojot tas labi redzams, ka uz papīra nereti ir rakstīts kas cits kā patiesībā.
Tā kā segu bija plānots veidot no daļām, lai tās adot, veidotu līdzīgu krāsu izkārtojumu, sākumā atzīmēju vietas - kur apmēram notiks krāsu pāreja. Tad krāsoju. Ja atceros pareizi, tad šo sākotnēji mērcu krāsas šķīdumā, kas vājāks un neturēju ilgi, pakāpeniski katrai pārejai pievienojot vairāk koncentrāta un paturot ilgāk, bet īsāku šķeteres posmu. Kā redzams, adījuma raksts tomēr katram gabalam atšķiras - vienam tas izkārtojies īpaši smalki, kādam palielos laukumos.

Krāsoju arī gatavos adījumus. Tāpat kā dzijai, gatavajam adījumam var izmantot batikošanas tehniku vai vājāku-stiprāku krāsas koncentrātu.


Gatava adījuma krāsošana, nosienot vajadzīgās vietas. Reiz noadīju sedziņu, tad nosietu krāsoju un gatavu sapucēju ar miniatūrām puķītēm!





Vēl viena gatavā adījuma krāsošana. Šajā reizē sega krāsota no vidus, gali krāsoti lielākā krāsas koncentrātā. Nenoteiktās pārejas īpaši izceltas, nošujot ar košu pavedienu un dekorētas ar tamborētiem ziediem.






Pašai ir ļoti liela vēlēšanās ko nokrāsot un padarboties, jo katra krāsošana ir neatkārtojama! Krāsas man ir - tomēr zinu, ka šī dzija tik ātri netiks likta lietā, jo mazliet vēl ir iepriekš sakrāsotā. Tikšu galā ar to, nobriedīšu jaunam eksperimentam un tad jau!

Lai veicas, ja esat nolēmuši krāsot! Neizdošanās šajā procesā izpaliek - var sanākt tikai kas neatkārtojams- ja vien esat tam gatavi!

pirmdiena, 2011. gada 24. janvāris

Zaļās pērļu bikses

Ak, man tikko sanāca TIK smukas bikses!!!

Sākotnējā doma bija balonbikses. Meklējot piegrieztnes, uzdūros kādam jaukam blogam un atradu ko sev derīgu par balonbiksēm .

Es, protams, atrasto piegrieztni pārveidoju un man sanāca dievīgas zaļas pērļu bikses! Nu - vismaz pašai ļooooti patīk. Šodien devos pēc pogām jaciņai un pie reizes nopirku pāris audumus, lai paeksperimentētu ar balonbiksēm. Mans nosacījums bija košs audums, kas neburzās un ir krītošs - izvēlējos likru.
Biksēm man vajadzēja:
1 m likras, kas izmaksāja Ls 2,73,
6 pērles >Ls 1,26
2 koka bumbas (man jau bija, bet maksā apm. Ls 0,20)
gumija 0,5 m >Ls 0,05
Šoreiz bildēs nav redzams tas...tas... tas - kaut kas īpašais, kas viņās ir, bet nekas, dažreiz jau ir arī otrādi - kad pavisam vienkāršu darbiņu bildē var redzēt ļoti īpašu!

Gaidu, kad pārradīsies meita, lai varam sākt mērīt un piemeklēt augšdaļu! :)
Man ir vēl viens spožs likras gabals - jānostiprina ideja un ķeršos klāt!

Jaka un bikses mazai jaunkundzītei

Jaka un bikses, kurām piektdien nopirku dziju, ir gatavas!

Kaut brīvdienās šur tur izbraucu un, kad visi mājās, ir mazie darbiņi un skraidelēšana šurpu-turpu - es komplektiņu uzadīju!!!
Šorīt nopirku podziņas un jau vakarā mazā jaukundze varēs vilkt savu kostīmu!





Biksēm augšdaļu un bikšu galus adīju sviķelī 1:1 - lai nav jāliek gumija, vai jāsien striķītis.
Jaka ar kapuci adīta visparastākajā (katrā otrā kārtā +8 valdziņi) reglānā no augšas, piedurknes sviķelī.

Manuprāt, sviķelis adījumos, kuri domāti mazajiem, ir ļoti noderīgs no praktiskā viedokļa. Apgērbu var uzreiz adīt lielāku, jo sākotnēji sviķelis to ir savilcis; vēlāk - bērnam augot, tas pastiepjas līdzi un tajā pat laikā - sākumā, kad apģērbs lielāka izmēra, elastīgais sviķelis ciešāk piekļaujas, tādējādi sildot mazo, kurš pats vēl nedarbojas.

sestdiena, 2011. gada 22. janvāris

Adīšu jaciņu un bikses!


Vakar nopirku dziju. Adīšu siltu kostīmu mazulītei - bikses un jaku ar kapuci. Ideja ir manā galvā - kas no tā sanāks - redzēsim tikai galā.
Bikses ir jau uzsāktas, tagad tik cītīgi jāada, lai viss ātrāk gatavs!

ceturtdiena, 2011. gada 20. janvāris

Mans izpletnis lido!


Manis šūtais izpletnis lido!
Šodien ir labo ideju diena! - es izdomāju pirms pāris dienām šūto parašūtiņu aiznest uz meitas dārziņu un mūsu grupiņā uzjautāt palīdzēt paspēlēties - kamēr es dabūšu kādu kadru, kas attēlotu parašūtiņa īpašības! Audzinātāja piekrita un tad sākās šūpošana!

Ak, kāds prieks bija bērniem! Tās smaidīgās sejiņas, kas nofiksētas kadros!
Pats parašūtiņš bildītēs gan redzams pārsvarā spokainā izskatā. :) Visi priekā kustas un lec - mans fotoaprarāts neko tādu nevar turēt, arī ar sporta režīmu! :) Turklāt brīdis, kad tas ir gaisā un apstājas, lai kristu lejā - ir TIK īss! Bet mums izdevās!
Paldies, jums
- podziņas!

Pogas

Vakar saņēmu gandrīz pārsteigumu!
Pirms kādām nedēļām meklēju ēbajā pogas. Vīrs arī piedalījās, solījām abi, kad nu sanāca ieskatīties. Tā nu pēc pāris solījumiem šo nodarbi beidzu un vairs neskatījos. Bet - vakar man tika pasniegta paciņa ar košām, sirdīgām podziņām!









Tad šodien es palūkoju, kas vēl man interesants krājumā.
Tāpat kā ar citām lietām, arī pogas man ir kādas īpašas.

Vienas īpašas ir no vecmammas dabūtas, no kurām dažas ir tiešām ar vēsturi. Tētis, mazs būdams, tās salasījis uz perona - viņš dzīvoja nelielā stacijas mājā - un tajā laikā tur apgrozījās ne mazums cilvēku, kam tās varēja pazust.


Man patīk metāla pogas. Šīs smagās atvedu no Anglijas - atlikumi rokdarbu veikaliņā bija par nieka naudiņām. Nopirku gan daudz vairāk veidu, bet palikšas vien dažas.













Un vēl metāla - zaļajai jaciņai ļoti ilgi nevarēju atrast piemērotas podziņas, tad beigās kā variantu piešuvu metāla puķītes.

Vēl no metāla pogām man īpašas šķiet āķpogas. Te man ir vienas sirdsveida. Tās arī bija plānotas kādai jakai, bet īsti nederēja, tad nu pa kādai tiek leļļu apgērbam!

Zaļais velveta auto

Esmu pievērsusies mašīnu ražošanai! :D
Pirmie auto patika, tāpēc top vēl!

Te viens zaļš velveta auto ar ādas riteņiem!
Stūrē Duksis, bet līdzbraucējos ir lācis, kaķis un žirefe.

Mazās paniņu pankūciņas

Vakar izcepu ļoti gardas pankūciņas!
Nemaz nezinu, kāpēc likās tik gardas?! Varbūt tādēļ, ka pirmo reizi dzīvē pankūkām pieliku karoti cukura? Jeb rudzu milti vainīgi?

Mīklai
, 100% precīzi atceros gan tikai olu skaitu:
3 olas
apm. pusglāze paniņas
apm. glāze miltu, puse no tiem - rupjie rudzu milti
ēd. karote cukura

Visu samaisa, masai jābūt biezākai kā plānajām pankūkām. Ar karoti uzkarsētā pannā liek mazas pankūciņas, cep zeltainas.

Daļai mīklas pievienoju manis iemīļoto sēkliņu maisījumu (ķirbja, sezama, saulespuķu un linsēklas).
Mmm... tik garšīgi paēdām! :)

trešdiena, 2011. gada 19. janvāris

Uzpošam meiteņu gultas!



Brīvībā tikusi(no obligātajiem darbiem), daru šo un to - laiks iet nemanot. Vakar, pārskatot blogu, secināju - vēl taču neesmu par solītajiem bērnistabas pārvalkiem minējusi ne vārda!

Un tā - pienākusi kārta arī kādam lielākam darbam!

Šajā reizē atkal kāda meitenēm solīta (nu visi vecie solījumi jau ir izpildīti, bet klāt nākuši jauni pasūtījumi no viņu puses!!!) manta - pārklāji gultām.

Abu pārklāju kopējās iezīmes: izmantots tikai kokvilnas audums. Dekoratīvā virspuse sašūta no 7*12 =84 gabaliņiem. Iekšpusē šoreiz neliku vatējumu - sinteponu, bet gan vienkārši biezu kokvilnas audumu. Nestepēju. Izmēģināju, jo vecajai sedziņai biju stepējusi - lai stingrāka, bet šoreiz nepatika kā stepējuma zīmējums sadala pārklāju - audumi ir ar dzīvnieciņiem un nu tiem pāri šūtas svītras - man tā nederēja.

Zaļi-rozā pārklāju rotā pumpas - pumpiņas, puķītes un dinozauriņi.

















Pūces pārklājam komplektā tapa spilvens-pūcīte! Būrītī, kas mums kokā virs gultas pūce gan neielīdīs! :)

Sašuvu diezgan ātri, jo plāns jau iepriekš bija gatavs - kas, ar ko, no kā un cik. No auduma atlasīšanas līdz gabaliņu sašūšanai veltīju 3 stundas katram pārklājam. Tad apmēram stunda tika veltīta oderēm un apakšaudumiem. Maliņas piešuvu vēlāk, jo tām vajadzēja nopirkt materiālu un tad piecakināju vēlāk. Būtībā - kopumā viena pilna darba diena un divi šādi (precīzi-96*162 cm) pārklāji gatavi!

Gala rezultātā - esmu ĻOTI apmierināta - gan tāpēc, ka izpildīts solījums, gan sanāca padarboties, gan patīk jaunais istabas izskats - košais dinozauru pārklājs labi piestāv zaļajai sienai, pie kuras atrodas gultiņa ar šo pārklāju, bet pūces pārklājs piestāvīgs dzeltenajai sienai ar koku, klāt pidžamu kabatiņas un... meitenes ir ļoti priecīgas!

otrdiena, 2011. gada 18. janvāris

Neparasts darbiņš - izpletnis!

Tikko pabeidzu kādu neparastu darbiņu - šuvu izpletni/parašūtu! :)
Nu tāds spečuks neesmu - neviens ar to nelēks! :) - parašūtiņš ceļos uz bēbīšu skoliņu - īpašai rotaļai!
Bet kā es līdz viņam nonācu... ideja man radās uzreiz pēc prasījuma - no astoņām daļām aizkaru auduma uzšūšu lēzenu pusbumbu un vīļu vietās klāt auklas ar riņķiem, lai četriem cilvēkiem ērti šūpot augšā-lejā.
Ielūkojos internetā - lai izvērtētu, vai mana stratēģija ir pareiza - atrodamas pat piegrieztnes, dažādu formu un daļu skaitu! Man vajadzīgais, 8daļīgais gatavs nebija, tad es ķēros pie lietas sava parašūta veidošanai.
Uzzīmēju shēmu mērogā 1:10 - lai viegli varu aprēķināt mērus pēc man vajadzīgā lieluma - diametrā 3 m.










Izveidoju reālu piegrieztni uz vecā-labā, adīto segu žāvējamā paladziņa(tas nu man ir zudis lupatiņās).









Tad nogludināju un griezu aizkaru audumu.
Izmantoju plāno aizkaru audumu - to, kas biezāks, blīvāks, stingrāks, tomēr caurspīdīgs un viegls. Svarīgi bija, lai ar to varētu darboties ilgstoši - un šūpinot aiz auklām, būtu izturīgs. Veikalos ir ļoti daudz skaistu krāsu organzas audumu, bet no manas pieredzes, kas aizkari pie loga izturēja tikai pāris gadus un pēc tam vienkāršī sabira, neriskēju.
Izmērs izpletnim gan samazinājās no 3 m uz 2,4, bet vēl papildus ir auklas, kas kopsummā veido vairāk par 3 m - turot aiz tām, rotaļu telpā vajag pietiekami daudz vietas.

Šuvu kopā košās daļas, gar malu apdares lentu, piešuvu auklas un piesēju koka riņķus.









Bildes gan šoreiz man neraksturīgas :) - vairāk ir par tapšanas procesu un detaļām - nav man tik daudz palīgu, kas palīdzētu pašūpot, lai redzētu formu!!! Bet ar meitu divatā izmēģinājām - parašūtiņš smuki izplešas un tad krīt - kā milzu sēne! :)

pirmdiena, 2011. gada 17. janvāris

Kārtoju audumu atgriezumus!

Ieviešu kārtību šujamlietās!
Pirms nedēļas savedu kārtībā diegu un pogu kastes.
Vakar sakrātoju lielākos audumus, jo pēdējā laikā nebija tam īsti laika - nošņāpu gabalu, kas vajadzīgs šujamajam gabalam un uzreiz kastēs atpakaļ. Tā bija sataisīts paliels bardaks.
Šodien kārtoju mazās lupatiņas - dažādus atgriezumus, kuri sakrājušies no šūšanām - tās procesa laikā arī tika mestas atsevišķā kastē vai maisā un tad noliktas malā. Īpaši liels haoss man radās, kad darbu bija daudz - lai gan nemetu kur un kā pagadās! Un vēl jau paliek atziņa - katrs var atrast vajadzīgo arī šķietamā nekārtībā! :)
Nu ne viss tiks izmantots tālāk; vispār lielākā daļa mazo atriezumu ir senāk sakrāti - tagad neesmu gatava šūt mozaīku no 3*3 cm :D, tāpēc tādi mazie krikumi pazudīs. Tagad šuju mazas lietiņas, kur man uzreiz viss noder un vairs tādi atgriezumi neveidojas.
Tā nu es izbēru pāris atgriezumu maisus uz grīdas un šķiroju, šķiroju.







To, kas paliek, atņemot nederīgos krikumus, dalu trijos lielumos.
Lielākos no tiem atlikšu kārtošanai citai dienai, bet pārējo gludinu un lieku čupiņās.







Un pa brīdim sagriežu vajadzīgajās lietās - sirdīs, ļipās, ausīs.
Izskatās, ka krājumi saruks par 2/3 - daļa dēļ tā, ka vienkārši nederīgas lietas un pārējais sagludinot, krietni saplaks.
Labi vien ir, jo sestdien iepirku jaunus audumus un arī šodien plānā ir doties pēc papildinājumiem, jo jātaisa jaunas lietas! :)

svētdiena, 2011. gada 16. janvāris

Jauns emuārs - 365 dienas manā logā!

Šodien uzsāku jaunu emuāru - 365 dienas manā logā!

Šajā gadā sanācis tā, ka es aktīvi mainu visu sev apkārt - pagājušas vien divas nedēļas kopš gada sākuma, bet tik daudz kas noticis - it visās jomās!

Jaunā ideja nākusi kādas citas vietā, kas būtu saistīta tikai un vienīgi ap manu darbošanos ar rokdarbiem. Bet - viss mainās! Un, ja izjūk viena ideja, vietā noteikti ir jāliek kas cits!

Šī, mana loga, doma man radusies pirms pieciem gadiem, kad, ģimenē, ienākot meitai, es ik dienas logā vēroju dabā notiekošo. Cik ātri viss mainījās, īpaši pavasarī! Šobrīd gan tāda vieda blogi nav nekas jauns blogotāju vidū un nu arī es tiem pievienošu savu.

Es, kā vērotāja, veselas 365 dienas mēģināšu iemūžināt skatu, ko redzu savā logā!


ceturtdiena, 2011. gada 13. janvāris

Vēl viens tambrētais zvīņu lakats

Esmu uztamborējusi vēl vienu zvīņu lakatu!!!
Šajā reizē krāsu salikums pavisam neparasts - rozā, lillā, gaišzils un dzeltens.
Mans pirmais zvīņu lakats, kas ar īpašu stāstu - kā es meklēju rakstiņu, pirms Ziemassvētkiem atrada sev saimnieci!
Man ļoti patīk tas zvīņu raksts! Un tāpēc es Vecgada brīvdienās paņēmu trīs dažādu krāsu Angoramatik dzijas kamolus un iesāku veselus trīs zvīņotos lakatus!
Šajā reizē ņēmu vēl lielāku tamboradatu - nr. 12!!! Dzija prasa adatu nr. 4,5, bet pirmo lakatu es tamborēju ar 6, kas šķita par blīvu, tāpēc šoreiz milzu adata un zvīņas ir lielas un gaisīgas, darbiņš vismaz šķietami uz priekšu iet ātrāk.
Zvīņojot es sadomāju kādu ideju, kas noteikti netiks realizēta ātrā tempā, tomēr gribētos gan! Par to gan tad, kad būs kas reāli pavirzījies...
Tuvu nobeigumam ir arī otrs lakats, bet tas būs lielāks kā šie divi, kuriem izlietoju 3 100 g dzijas fices.

Pīrādziņi - ātri, ātri!!!

Kam negaršo pīrāgi?
Visiem! - lielāka vai mazāka patikšana varētu būt tikai pildījuma variantos.
Es ilgi meklēju "savu"recepti un beidzot no plašajiem interneta klajumiem pie manis tāda nonāca! Pīrādziņi cepoties neveras vaļā, pagatavojami visi vienādā izmērā un ilgi nesacietē, ja vien kāds palicis! Recepte pārbaudīta daudz reižu un nekad nepieviļ!

Recepte:
200g margarīna
1 ēd.k cukura
1 nepilna tjk. sāls
50 g rauga
1 gl piena
400g miltu

Siltu pienu samaisa ar raugu un cukuru, tad pievieno pārējās sastāvdaļas, pēdējo pievienojot mīkstu maragrīnu. Uz 10 minūtēm ieliek ledusskapī.
Tad mīklu sadala piecās daļās.
No katras daļas izrullē apli, ko sagriež 8 daļās - uz katras daļas platā gala liek pildījumu - gaļu, vai ne tik ierasti - piemēram, sarīvētu sieru; vēlams, lai tas pārāk nekūst (piem., Čedaras) un satin uz smailā gala pusi. Pārsmērē ar olas dzeltenumu, liek cepties.

Un tad sāk smaržot un vēl pēc mirkļa silti pīrāgi galdā! :) Esam pat uzņēmuši gatavošanas laiku - no mīklas pagatavošanas līdz pēdējam izceptajam pīrāgam - tieši viena stunda!

No šīs mīklas receptes sanāk 5*8 gab = 40 pīrāgi.


Var veidot arī mazos siera pīrādziņus. Mani šajā reizē ir ar zilo sieru.

Izveltnē mīklu, izspiež apļus, uz tiem liek mazus zilā siera gabaliņus. Apļa malu nosmērē ar olu, lai maliņas labi turas ciet, pārsmērē arī pašu pīrādziņu un cep gatavus.



Lai labi garšo!

trešdiena, 2011. gada 12. janvāris

Mīkstie, sildošie zīmuļi

Pagājuša gada beigās ķēros klāt dažiem darbiem, kas bija solīti un solīti, bet laika trūkuma dēļ arvien neizpildīti.

Viena interesanta lieta bija šalle - zīmulis, kuru sen, sen biju uzgājusi internetā (re, arī tagad vēl atrodama) - šī ir adīta, bet es savai meitai tādu biju iecerējusi uzšūt. Bet... mums tapa arī cimdiņi!

Šos aksesuārus šuvu no dažādu krāsu flīsa. Mūsu zīmuļšalle ir 130 cm gara, cimdiņiem ir arī kokvilnas trikotāžas odere.

Šis darbiņš paveicams ļoti ātri, ja vien nav jādodas uz veikalu pēc flīsa!

Pidžamu kabatiņas

Vakar rakstīju par jaunajām, bet vēl neparādītajām lietām - atkal kas jauns manām meitām!
Šajā reizē tapušas pidžamu kabatiņas.
Lielajai māsai jau kādu laiku gultiņu rotāja un pidžamu glabāja kabatiņa ar aplicētu pelīti, bet tā ir savu laiku nokalpojusi un tā, kā mums gultiņām jaunas kleitiņas, tad vajadzēja arī piestāvīgas kabatiņas! Turklāt katra istabas siena ir savā krāsā un jaunie gultas aksesuāri pieskaņoti arī tām.

Lielajai māsai jaunā kabata ir ar Sarkangavīti un vilku, kurš lūkojas aiz ābeles!







Mazajai māsai pidžama glabāsies sarkani - zaļā - pūčainā kabatiņā - komplektā gultas pārklājam.










Kabatiņas pamatā divi taisntūra audumi un kabatiņa. Iekšpusē balstam plāns porolons - sintepons, arī biezais, savu funkciju nepildīja - nebalstīja kabatiņu, tā bija sašļukusi čupiņā. Aizmugures audumam piešūtas līplentas, lai ērti aplikt gultas malai. Iepriekšējai kabatiņai galā liku rāvējslēdzi, lai mazgājot, sinteponu var izņemt, bet šajā reizē iztiku.

Bērnības rotaļlietas

Mani šorīt ļoti uzrunāja Laines tēma par PSRS laika rotaļlietām!
Tik ļoti, ka uzreiz metos meiteņu istabā un kastēs meklēju - kas atrodams!

Tā nu bildē nonāca mans rūķis, nu ļoti samīļots un pēc mazgāšanas noplucis, bet joprojām mīļš.










Un vēl gumijotās rotaļlietas - trešais ruksis un divas aitiņas kaut kur paslēpušās!

Un pavisam nesen tētis garāžā kādā koferītī atradis...
... vilka piespraudi!












Manas meitas šīs mantas paņem rokās biežāk kā citas. Tiešām! Varbūt tas manu stāstu iespaidā?!
Jā, esmu no tiem cilvēkiem, kam šādas lietas nozīmē ļoti daudz - galvenokārt atmiņu dēļ. Jau esmu minējusi, ka man patīk īstas lietas un šīs Laines minētās rotaļlietas, kaut vairumam bija visiem vienādas, es par tādām uzskatu. Un labprāt turu tās tuvumā - tās uzlādē!

Sanācis tieši tā, ka vēl vakar jau kuro reizi ar meitu pārrunājām leļļu lietas un meita atkal prasīja - kāpēc ome izmeta tavas lelles?

Par to atsevišķs stāsts - paskumjš man. Sagadījies ir tā, ka mana mamma savās mājās izveidojusi īpašu klētiņu un savākusi tajā daudz senu lietu - pūra lādes, skapi, ļoti vecu gultu, gaļas maļamo mašīnu, vecos radio, pirmo TV un gludekļus, un vēl dažādas senas lietiņas. Kādus divus gadus atpakaļ nez kāpēc sadedzinājusi manas lelles, kas cītīgi bija glabātas maisā un pati pa brīdim paskatījos. Vecākā meita tās bija redzējusi. Un tad kādas divas nedēļas pirms es gribēju viņas "savākt" sev, lai meita varētu darboties ar mammas lellēm - tās aizgājušas nebūtībā! Es tajā ciemošanās reizē aizbraucu ar domu, ka līdzi vedīšu veselu maisu ar savām lellēm - kādas desmit tur bija - lielākas un mazākas un vēl lielais tīģeris, kas bija pielabojams, un ļoti saistījās ar manu vecomāti! Mana pacilājošā sajūta pārvērtās milzu asarās.
Sākumā likās, ka maiss pārvietots, jo noritēja remonts, un tad meklēju kur nu tas varētu būt. Bet nekur neatradās! Un tad mamma izteica, ka viņa daudz lietu dedzinājusi, jo remonta laikā gružu pietiekami. KĀ es tad raudāju un rājos! Kā var nepaskatīties, ko izmet?! Vēl jo vairāk, ja mēs iepriekš pašas runājām par šīm lietām.

Un arī vakar, atceroties, raudāju. Tās ir manas atmiņas! Kā es bēniņos šuvu kleitas no vecajām drēbēm - īpaši atminos kādu tumši zilu blūzīti un svārciņus ar baltām pumpiņām, ko šuvu nelielai lellei ar supermīkstiem blondiem matiem.
Vēl stāsts par to kā mēs gājām ar kājām uz attālu kaimiņu māju un brālis - biznesmenis no bērna kājas :) - runāja leļļu maiņu un kā un kur tik vēl viņas netika iegūtas - to pat nevar atklāt, kaut tas nebija saistīts ar likuma pārkāpšanu! Katra lieta ar stāstu!
Un saviem bērniem vēlos ne tikai pasakas stāstīt - ir vajadzīgas šīs īstās lietas - tās stāstu atdzīvina un padara patiesu, un atklāj cilvēka dvēseli, izjūtas, vērtības! Tagad tik maz ir šādu īstu stāstu!

Jā, tomēr viss nav zudis - ir mantas, kuras ir saglabājušās un tās ir šīs gumijas mantas, kuras, ja nemaldos, ražotas Dobelē, un arī vairākas mīkstās - lācītis, suns un vēl citas.

Nesen antikvariātā redzēju vienu tieši tādu lelli, kāda bija man - tā ar īsajiem, gaišajiem matiem, kas biku sprogaini un vēl līkas kājiņas un rociņas. Klāt cenu zīme - Ls 10. Tāda plika tā sēdēja skatlogā un sauca! Esmu nolēmusi reiz apstaigāt tādas vietas, lai kaut ko no savām atmiņām savāktu! Bet jo dienas, jo mazāk paliek iespēju.

Kādu laiku atpakaļ sasparojos un internetā meklēju vai kādam nav šīs vecās lelles, bet nekā nedabūju - daži atsaucās, ka esot izmestas, jo kam gan tādas vajagot... Varbūt vaina bija tajā, ka nesolīju lielu naudu?Domāju, ka notiekti vēl ir daudzi, kam šādas lietas saglabājušās!

Ļoti ceru, ka Laine, es un citi, kam tas ir svarīgi, iegūsim šo - kādam veco, bet mums tik svarīgo PSRS laika rotaļlietu!