otrdiena, 2011. gada 4. oktobris

Pīlādži. Ievārījums

Mammas dārzā pāris gadus aug dekoratīvie, kultivētie pīlādži - tie, kam lielās ogas. Vieni ir koši sarkani un garšīgi - apēdami uzreiz svaigā veidā. Otri ir daudz lielāki - tumšām ogām un izteiktāku pīlādžu rūgtumu. Tad nu salasīju tos otros un savārīju ievārījumā.


Vienā variantā ņēmu pīlādžus uz pusēm ar āboliem - ļoti garšīgs, pīlādzīgs virums, kas , manuprāt, labi derētu kopā ar kādu gaļu - visdrīzāk - meža lopiņa.

Otru vārījumu eksperimentēju - pīlādži:ķirbis:āboli - atteicībās 3:3:1. Šis ievārījums tāds savdabīgs - ēdams, protams, ir! Izteikti jūtama pīlādžu garša, bet ķirbis nav atšifrējams - skaidrs ir tikai viens - tur ir kaut kas vēl! :) Izskatās, ka nākamā reizē ābolus vajadzētu likt tikpat daudz, cik ķirbju un pīlādžu.

4 komentāri:

  1. pīlādži laba lieta. ar āboliem jau klasika, kas vienmēr garšīgi būs.
    es šodien pamēģināju pagatavot ķirbju debesmannā, vakarā provēsim kā ir :D

    AtbildētDzēst
  2. Vai to rūgtumu pīlādžogām nevar "noņemt"tās noplaucējot , nu kaut nedaudz?Esmu kaut kur lasījusi, ka pīlādžogas vajagot vākt pēc salnām.
    Odziņas gan tik jauki sarkanas:)un tiešām varētu derēt pie mežā gaļām:)

    AtbildētDzēst
  3. es pīlādžus caur saldētavu uz diennakti. tā noņemu rūgtumu.

    AtbildētDzēst
  4. Jā, par vākšanu pēc salnām esmu dzirdējusi, bet pīlādži, kas "dekoratīvie, kultivētie", nav ar tik izteiktu rūgto garšu.
    Saldēšana gan noder arī citām lietām - atkausējot, labāk iesūcas cukurs un ogas ātrāk izvārās.

    AtbildētDzēst