pirmdiena, 2011. gada 12. septembris

Ķirbis. Sprostā.

Rudens. Ražas laiks. Un mani tik iemīļotie ķirbji ir gatavi! Daži jau apēsti, bet vairums novākts tikko. Sildās saulē un gaida savu kārtu, kad tiks celti galdā. Daži ķirbīši izrādīsies Miķeļdienas pasākumā bērnudārzā!
Šim gadam biju iegādājusies vairākas sēklas. Vēlējos izmēģināt arī kailsēklu ķirbjus, kā arī citus līdz šim neredzētus - lasīt "neēstus" - bet sanāca tā, ka sadīga vien daļa sēklu un izdzīvoja pāris stādiņi. Ēšanai un sulai gan noteikti pietiks - 78 ķirbīši, no kuriem 5 lieli medus ķirbji!


Šogad pa kādam neparastam ķirbju piedzīvojumam. Ķirbis sprostā!



Zaļais kirbītis - iespraucies starp komposta kastes dēļiem. Tika atpestīts un notiesāts svaigā veidā!












Dzeltenais - gribējis izlīst cauri žoga sietam. Tas tika sautējumā kopā ar baravikām un malto gaļu! :)

4 komentāri:

  1. Vienreizēja ķirbju raža! Fantastika... un tie bēgļi- tie arī labi! :)

    AtbildētDzēst
  2. Nez kā tur īsti ir:) Ja kaimiņu ķirbis izaug mūsu pagalmā:) Tas jādala uz pusēm?:)

    AtbildētDzēst
  3. Varbūt kaimiņš nav pamanījis savu ķirbi bēgli;)

    AtbildētDzēst
  4. Bēģļi bija garšīgi! :D
    Pēc likuma gan laikam ir tā, ka ja, piemēram, kaimiņa ābolu raža krīt pār sētu, tie ābolīši vairs nav viņa! :) Bet atkarīgs no kaimiņiem - varbūt var uztaisīt kopēju ķirbju balli! :) Manā gadījumā kaimiņi ir ļooooti tālu! :))

    AtbildētDzēst