pirmdiena, 2011. gada 29. augusts

Nu, skrien taču!

Tā... esmu palikusi viena! Abas manas meitenes ir prom dārziņā!
Gandrīz sešus gadus biju ar kādu kopā - no rīta līdz vakaram un no vakara līdz rītam. Sākumā ar vecāko meitu, tad ar abām kopā. Kad vecākā meita sāka apmeklēt dārziņu - darbojāmies ar jaunāko.
Nedaudz ir skumīgi, bet uz pleca uzsēdies arī mazs velniņš, kas baksta - nu, skrien taču!
Pa šiem gadiem, kopš man ir meitenes, es varētu saskaitīt stundas, kuras neesmu bijusi kopā ar viņām - pāris diennaktis varbūt sanāktu. Neesmu ne klubiņu apmeklētāja, ne nakts sēdētāja ar draudzenēm. Manas vērtības ir māja un ģimene, tajā rodams milzu spēks! Un tā kā arī strādāju mājās - mēs vienmēr esam kopā! Un mani tas nekad nav traucējis, kaut... daudzi mani nav sapratuši un ... jā, ir gan bijušas arī reizes, kad kādam nav bijusi īstā oma kur doties, bet niķu reizēs esmu mācējusi mazos aizrunāt... :)
Manuprāt, no šī kopā iešanas, braukšanas, darīšanas bērni ir ļoti daudz iemācījušies - visādas darīšanas, plānošanas, pacietību, gaidīšanu, saskarsmi ar dažādiem cilvēkiem. Tas ir palīdzējis visādās situācijās arī man pašai - rast citu atrisinājumu un veidu - kā un ko darīt, izsvērt svarīgāko no veicamajiem darbiem utt.

Bet nu - es cēlā brīvībā :D dodos iekarot jaunus apvāršņus! :)

Lai visiem mazajiem šoruden veiksmīga pasaules atklāšana!

6 komentāri:

  1. Jā, šādas pārmaiņas vienmēr nedaudz sašūpo zemi zem mūsu kājām! :) Būs labi, izbaudi atkal šīs situācijas jaukumus! :)

    AtbildētDzēst
  2. Meitenes ļoti gaidīja šo dienu - īpaši mazā, jo tagad viņa esot liela!
    Es, kā mamma, varu parādīt un kopā darīt daudzas bērnu lietas, bet ir vēl vismaz tikpat daudz lietu, kurām vajadzīga atbilstoša kompānija!
    Un es pati - ha,ha,ha - arī man pāris nedēļas galvā jau veidojās saraksts ar darāmajiem darbiem! :))
    Tās skumjas vairāk tāda apcerīga prātošana - kas un kā. Man no rīta zvana mamma un jautā vai nenāk raudiens? - Nemaz! Es esmu gatava viņas palaist un viņas ir gatavas iet... kad pienāks precību laiks, tad gan laikam būs grūtāk!:D

    AtbildētDzēst
  3. man tas pats tūlīt. otrs mazākais aiziet dārziņā un arī būs brīvas dienas vidi :D cik ātri tas laiks paiet un vis mainās :)

    AtbildētDzēst
  4. īstenībā, bērnus vienmēr ir grūti palaist no rokām laukā, gribas atrasties rokas stiepiena attālumā, vēl pieturēt.Man lieli, bet vienalga tie ir bērni...
    atpūties gan, tev vēl daudz spēka vajadzēs!

    AtbildētDzēst