pirmdiena, 2011. gada 3. janvāris

Šis laiks ir labs sākums kam jaunam

Jauns gads ir sācies un sākt ko jaunu vai apņemties ko tiešām cilvēkam svarīgu, ir vieglāk kā citā laikā. Šis laiks ir labs sākums kam jaunam.


Es parasti klusi un mierīgi sāku jaunus darbus vai pasākumus, tomēr viss reiz mainās. Lai gan - arī tagad nav strebts karsts un viss apdomāts - tikai lieta nopietnāka.
Ņemu pauzi!
Rokdarbos! Dažādu lietu un notikumu iespaidā esmu izlēmusi līdz pavasarim darboties brīvā darba grafikā, domu lidojumā un ideju radīšanā...
Plāns kopumā gan nekāds dižs un konkrēts - pagulēšu, pakrāšu spēkus, izsvēršu svarīgo, mazāk svarīgo un traucējošo. Pārcilāšu savus materiālu krājumus - ar tiem gan nebūs tik viegli, jo vairāk tāpēc, ka vīrs šodien paziņoja- manā iecienītajā veikalā esot labas atlaides! Pats vainīgs, bet - ak, cik jauki no viņa puses! :D
Bet mana pauzīte gan vairāk uz papīra un darbi tiek nodalīti - vairāk laika veltīšu sirds darbiņiem! Lietām, kas priecēs mani un manus mīļos, laiks atradīsies noteikti - esmu jau paveikusi dažus darbiņus par kuriem pastāstīšu vēlāk un dažus gada beigās iesākusi - dažus ar nolūku- lai Jaunā Gadā darbu pietiek! :)
Pagaidām manis radītās lietas reti būs redzamas veikaliņos, ar kuriem līdz šim sadarbojos.

Tādu esmu iecerējusi savu gada sākumu - lai pavasarī ar jaunu sparu ķertos klāt jauniem zaķiem, eņģeļiem, lāčiem un leļļukiem, un arī visiem citiem, kas gaidīs Jūs veikalu plauktos!

3 komentāri:

  1. O, Sintija! Kā es tevi saprotu! Arī es ne reizi vien jūtos iejūgta sadarbībās un sasparojos nomest šos jūgus, lai atvilktu elpu! Lai jauka "atpūta"!

    AtbildētDzēst
  2. Paldies! Vakar darbojos ar cipariem un biju nemierīga, jo tas man aizņēma visu dienu, bet es domās jau biju iecerējui paveikt ko citu!
    Bet kopumā ir tā, ka no mazumiņa darbošanās un sadarbošanās pārauga noteiktā ritmā, bet tad vienā brīdī visa kļuva par daudz... kas par daudz, tas par skādi... es vairs nesajūtu sevi tieši radošajā procesā - ka man pašai ir brīva izvēle ko, cik un kā darīt - kaut daudz kas ir paveikts, es patreiz lielākoties varu gatavot savu darbu kopijas un līdziniekus, bet man hroniski prasās :) pēc jaunām lietām - kaut tikai kārtējā eksperimenta pēc! Jau ilgāku laiku krājas "iesaldētas" idejas, kuras es vairs nevēlos atstāt tikai ideju līmenī. Un jā, vēl sadarbībai līdzi nāk mantu novērtējums naudā un tad lietas, kas ar to saistās - tajās nav nekāda radošā gara. Tas nogurdina un to sajūtu, kas ceļ augšā radot, stipri vien mazina.
    Un vēl - kopš sāku rakstīt blogu, vēlme pēc jaunām lietām nostiprinās arvien vairāk, jo tas, ka cilvēki skatās, lasa, meklē, gaida jaunumus, komentē šeit vai raksta atsauksmes e-pastā - visbiežāk sniedz lielāku gandarījumu par to saņemto latu, kuru bieži vien jāgaida pat ļoti ilgi...
    Paceļam kausus par radošā gara brīvību! :)

    AtbildētDzēst