ceturtdiena, 2011. gada 20. janvāris

Pogas

Vakar saņēmu gandrīz pārsteigumu!
Pirms kādām nedēļām meklēju ēbajā pogas. Vīrs arī piedalījās, solījām abi, kad nu sanāca ieskatīties. Tā nu pēc pāris solījumiem šo nodarbi beidzu un vairs neskatījos. Bet - vakar man tika pasniegta paciņa ar košām, sirdīgām podziņām!









Tad šodien es palūkoju, kas vēl man interesants krājumā.
Tāpat kā ar citām lietām, arī pogas man ir kādas īpašas.

Vienas īpašas ir no vecmammas dabūtas, no kurām dažas ir tiešām ar vēsturi. Tētis, mazs būdams, tās salasījis uz perona - viņš dzīvoja nelielā stacijas mājā - un tajā laikā tur apgrozījās ne mazums cilvēku, kam tās varēja pazust.


Man patīk metāla pogas. Šīs smagās atvedu no Anglijas - atlikumi rokdarbu veikaliņā bija par nieka naudiņām. Nopirku gan daudz vairāk veidu, bet palikšas vien dažas.













Un vēl metāla - zaļajai jaciņai ļoti ilgi nevarēju atrast piemērotas podziņas, tad beigās kā variantu piešuvu metāla puķītes.

Vēl no metāla pogām man īpašas šķiet āķpogas. Te man ir vienas sirdsveida. Tās arī bija plānotas kādai jakai, bet īsti nederēja, tad nu pa kādai tiek leļļu apgērbam!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru