ceturtdiena, 2010. gada 7. oktobris

Klimpu zupa

Sākoties aukstākam laikam, gribas apēst ko gardu un siltu. Saldā klimpu zupa vēderpriekam ir lieliska. Ēdama arī auksta.
Esmu satikusi dažus cilvēkus, kuri nezin, kas ir k l i m p a.
Es šo saldo zupu atceros, cik vien dzīvoju. To gatavoja mana vecmamma.
Manuprāt, īstai klimpu zupai galvenās lietas ir žāvēti āboli ziemā vai rabarberi/āboli vasarā + klimpas. Vārot zupu no žāvētajiem āboliem vai rabarberiem, kas abi ir ar spēcīgu garšu, nav vajadzīgi papildus augļi vai ogas. Kad man žāvēto ābolu nav, tad izmantoju svaigos , sulas pamatu vārot no ogām - upenēm, dzērvenēm, brūklenēm. Saldumam - cukurs vai medus (vārot no medus labuma gan paliks tikai saldums).
Mīklai nepieciešamas olas, nedaudz ūdens un milti, cukuru nekad nelieku - salduma pietiek šķidrumā. Mīklas konsistenci nosaku sekojoši - kuļu mīklu ar dakšiņu, līdz mīkla veido virpulīti - ir vijīga. Tad sulā, kas vārās no ogām, āboliem un salduma, liek iekšā nelielas mīklas piciņas - klimpas. Tās izvārās ļoti ātri un uzriez uzpeld. Zupa gatava!
Vārot zupu no rabarberiem, šķidrumā uzreiz lieku trešdaļu paredzēto rabarberu, pārējos pieberu, kad katliņā jau ir klimpas - tas tādēļ, ka rabarberi ļoti ātri izvārās.
Vēl ātrāk ir pagatavojama klimpu piena zupa. Kamēr uzvārās piens, sakuļ mīklu, tad ielaiž klimpiņas un gatavs.
Neesmu mēģinājusi kartupeļu klimpas - vecāki cilvēki tās ļoti slavē un atceras kā savu bērnības gardumu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru