ceturtdiena, 2010. gada 16. septembris

Šodiena pieder man!

Šodien taps darbiņi, kas paliks man.
Pirmais, kam pieķēros, ir radu meitenes atdotas šokolādes krāsas velveta bikses, kas manai lielākajai meitai derētu pēc pāris gadiem. Stingri nelēmu, ka skapī tās neglabāšu - šūšu svārkus!


Nogriezu bikses zem rāvējslēdža daļas un mazliet vēl, jo biksēm ir kabatas, kuras piešūtas starām zemāk par rāvējslēdzi. Tad nogriezu audumu volānam - pusotru reizi platāku - lai drusku krokojas.






Sašuju kopā, apšuj izstieptu volāna malu ar zigzagu un - gatavs!









Klāt šiem ātrajiem svārkiem uzšuvu mērkaķīšu krekliņu. Atliek sagaidīt meitiņu no dārziņa - viņai patīk šādi pārsteigumi!










Otra lieta ir pavisam pretēja - no mazas drēbes jādabū liela! :) Tikām pie skaista sarafāna, bet tas ir par mazu - kur lai to liek? Šis ir viens no iemesliem kādēļ man NEPATĪK, ka dāvina apģērbu.






Šim sarafānam tāds pat risinājums kā biksēm - svārki. Noārda augšdaļu - kas ir tā daļa šajā apģērba gablā, kura ir par mazu. Iegūstam trīs daļas - augšdaļu, svārku daļu un oderīti.






Tā kā svārku daļa jau ir savilkta krokās, tad tikai nogriežu piemērotas krāsas kokvilnas auduma strēmeli, kurā vēršu gumiju. Piešuj to, iever vajadzīgā garuma gumiju.







...un arī mazajai māsiņai ir jauni svārki! Man gan ir aizdomas, ka tie tiks vilkti uz maiņām ar lielo māsu! :)








Nākošais darbiņš - leļļu segas. Mazā meita pēdējā laikā izrādījusi interesi darboties ar dažādiem leļļveidīgajiem. Lielā māsa nav leļļu meitene, tāpēc mums tādu īstu leļļu lietu mājās nav.
Tapa divas sedziņas un spilventiņš.













Vēl cerēju no atlikušajiem bikšu galiem uzšūt vēl vienus svārkus un ātri tikt pie diviem cilindra spilveniem, tomēr mani plāni izmainījās un šie darbiņi pagaidām tiek atlikti.

Par plānu maiņām maza atkāpe. Pavisam nesen izsecināju, ka esmu iespītējusies un neļaujos radošajam posmam un tukšajam. Iepriekš to ļoti ievēroju. Bet pēdējos mēnešus daudz dažādas mantas šujamas un es bez brīvdienām darbojos jau pirms saulītes un tā līdz gulētiešanai. Un tad man nāca dažādi šķēršļi - plīsa šujmašīna, auto, lai sašūtās mantas aizvestu uz veikalu - tieši tajās reizēs, kad to vismazāk vajadzēja un kad gribēju braukt ar autobusu - lija lietus - lai neeju nekur - jo ar lielu kasti un ķeseli nekur tālu ērtā veidā netiksi. Es nepratos, meklēju risinājumus un darbojos tālāk. Tad vienam pasūtījumam bija dažas interesantas lietas un es pirms pašas atdošanas - ārā - dienas gaismā gribēju sataisīt bildes. Man sasmērējās vairākas mantas un es raudādama braucu mājās kaut ko labot. Pāris stundās visu atrisināju un atkal darbojos tālāk. Pēc tam man sākās rudens prieki - iesnas un viss cits, kas komplektā pienākas. Vīrs rājās, lai taču atpūšos - tie pasūtījumi pagaidīs. Es pāris stundas pagulēju un ar karstu galvu šuvu tik tālāk - tā darbojos divas dienas un dūša palika labāka. Bet arī pārējie mājās apslima kurš nu ar kādu vainu un es aizdomājos par atpūtu... Mājienu ar mietu ir jāsaprot un sevi jātur pirmajā vietā!!! Nu, cerams, viss ir garām - palicis vien pilošs deguns un es atkal esmu ierakusies audumos. :) Neskriešu pret vēju!

1 komentārs: